Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Jautājums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (PAPV). Man rit šķiršanās process (ierosināju es ilgstošas sievas emocionāli vardarbīgās izturēšanās dēļ). Laulības šķiršanu tiesā pieteicu es, pēc civillietas ierosināšanas bāriņtiesa (pamatojoties uz sarunas protokolu ar sievu) iesniedza policijā iesniegumu, rezultātā policija ierosināja pret mani kriminālprocesu pēc KL 160. panta 4. daļas. Apmēram 2 nedēļas vēlāk sieva pieprasīja tiesai PAPV personīgi sev. Tiesa noraidīja sievas prasību daļā (tā rakstīts, lai arī neapmierināja neko no sievas prasītā), tomēr piešķīra PAPV vecākajai meitai, ticot sievas meliem (“bērns teica...”) un pamatojot ar uzsākto kriminālprocesu (man noteikts status: persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess). Kopš pagājušā gada rudens saskaņā ar PAPV es nedrīkstu tuvoties (200 m) savai dzīvesvietai, par kuru esmu spiests turpināt maksāt, tostarp kredītu, komunālos u. c. saistītos rēķinus, jo visus līgumus esmu slēdzis es vienpersoniski. Biju lūdzis patversmi sociālajam dienestam, diemžēl sociālais dienests paziņoja, ka neesot iespēju man palīdzēt, skaidri zinot, ka pat ziemā biju spiests epizodiski nakšņot auto. Gada sākumā kriminālprocesa gaitā bērnam tika veikta tiesu psiholoģiskā ekspertīze, kura konstatēja, ka bērna viedoklis ir būtiski ietekmēts no mātes puses. Tāpat gada sākumā tiesa lēma, ka man ir jāmaksā pagaidu uzturlīdzekļi, neņemot vērā, ka apmaksāju dzīvesvietu, ar bērnu izglītību saistītos izdevumus utt., summāri pārsniedzot minimālo uzturlīdzekļu apjomu. Martā pret mani tika izbeigts kriminālprocess (nav noziedzīga nodarījuma), sieva to pārsūdzēja. Atkārtoti kriminālprocess pret mani tika izbeigts jūnijā (nav noziedzīga nodarījuma ne pēc KL 160. panta, ne arī pēc kāda cita KL panta). Jūnijā sieva ar bērniem izvācās un izdeklarējās no dzīvokļa. Lūdzu tiesu atcelt PAPV, ņemot vērā, ka ir izbeigts kriminālprocess un arī bērns tur vairs nedzīvo. PAPV pret mani netiek atcelts, lai gan zuduši visi faktiskie apstākļi, tiesa norādīja, ka PAPV atcelšoties, šķirot laulību. Šo 9 mēnešu laikā man ne reizi netika rasta iespēja satikt savus 3 bērnus. Man nav saprotams, kā vispār var pieņemt PAPV, mani pat nenopratinot vai neuzzinot manu viedokli. Man izskaidroja: PAPV es nevarēšu pierādīt, ka sieva tieši tīši sniegusi nepatiesu informāciju tiesai, līdz ar to sieva neuzņemas nekādu atbildību par PAPV ierosināšanu. Man nav saprotams, kāpēc es nevaru saņemt vismaz daļu personīgo mantu (pošu pasi, savus militāros apbalvojumus, apģērbu), jo esmu to lūdzis atdot pat tiesas klātbūtnē (visas mantas es nevarēšu paņemt: man joprojām nav patstāvīgas dzīvesvietas, auto ietilpība ir ierobežota). Man nav saprotams, vai mani sodīs par Covid-19 noteikumu pārkāpšanu ziemā: PAPV man liedza tuvoties dzīvesvietai, savukārt valdības noteikumi man liedza atrasties ārpus dzīvesvietas komandantstundu laikā, tātad biju sodāms tikai par to, ka eksistēju. Advokāta palīdzību varēju lūgt tikai atsevišķos jautājumos un tādā apmērā, kādā varēju atļauties apmaksāt. Vai tiešām šajā situācijā man jāsamierinās ar amatpersonu ņirgāšanos tikai tāpēc, ka nevaru finansiāli atļauties aizstāvību? Man nav saprotams, kāda jēga ir Satversmes 92. pantam un Kriminālprocesa likuma 19. pantam. Man nav saprotams, vai cilvēktiesības un nevainīguma prezumpcija vispār eksistē. Vai tiešām man ir jāsamierinās tikai tāpēc, ka nevaru atļauties labu advokātu biroju, lai lietu novestu līdz ECT? Ko es varu darīt?
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (CPL) 250.43 pantu pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama:
CPL 250.48 pantā paredzēts, ka pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs. Ja atbildētājam noteic minēto ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.
Atbilstoši CPL 250.57 pantam pirms paskaidrojuma sniegšanas attiecīgās lietas dalībnieks paraksta šāda satura apliecinājumu:
“Es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Apliecinu, ka tiesai manis sniegtās ziņas par faktiem un lietas apstākļiem ir izsmeļošas un patiesas. Esmu brīdināts, ka par apzināti nepatiesu paskaidrojumu sniegšanu un man zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu (KL).”
Proti, par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikuma sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar KL (skat. KL 300. pantu).
Tas, cik ilgi prasība par pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā, noteikts CPL 250.58 pantā.
Kad saņēmāt tiesas vai tiesneša lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību (pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs) noteikšanu, lēmumā bija jābūt norādītam, ka jums kā atbildētājam ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu.
Ja pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu iesniedzāt, bet tiesa to noraidīja, jums saskaņā ar CPL 250.61 pantu bija tiesības iesniegt blakus sūdzību. Vienlaikus norādāms, ka blakus sūdzības iesniegšana neaptur pieņemtā lēmuma izpildi.
Runājot par saskarsmes tiesībām, bērnu tētim, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar saviem bērniem, saglabājas ne tikai pienākums rūpēties par viņiem materiālā ziņā, maksājot uzturlīdzekļus bērnu mātei, bet ir arī pienākums un tiesības ar saviem bērniem regulāri tikties un kontaktēties.
Civillikuma (CL) 181. panta pirmā un otrā daļa izteikta šādi: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram no vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”
Tāpat gan tēvam, gan mātei un jebkurai citai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērnu attiecības ar kādu no vecākiem (CL 181. panta ceturtā daļa), jo tas var atstāt sliktu iespaidu uz bērnu attīstību. Ja rodas strīds par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piemēram, otrs vecāks liek šķēršļus un izvirza nepamatotus nosacījumus, veic tādas darbības, kas negatīvi iespaido Jūsu attiecības ar bērniem, domstarpības jāmēģina atrisināt ar bāriņtiesas starpniecību. Ja arī tas nelīdz, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (CL 182. pants).
Tādā gadījumā, lai noteiktu skaidri paredzamu tikšanās laiku ar bērniem, jums jāceļ tiesā prasība par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Prasības pieteikumā tiesai ir jālūdz noteikt precīzu regulējumu – kurās dienās, no cikiem līdz cikiem tiksieties ar bērniem. Tāpat var lūgt tiesu noteikt regulējumu arī attiecībā uz bērnu skolas brīvlaikiem, svētku dienām, bērnu vārda un dzimšanas dienām vai citiem ģimenei nozīmīgiem notikumiem. Jo precīzāk regulējums tiks noteikts, jo vieglāk varēs īstenot tiesas nolēmuma izpildi.
Savukārt CPL 244.5 panta trešā daļa paredz, ka pēc puses lūguma tiesa var pieņemt pagaidu regulējumu – lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Pamatojoties uz šo CPL normu, prasības pieteikumā varat lūgt tiesu noteikt pagaidu kārtību, kādā varat īstenot saskarsmi ar saviem bērniem līdz sprieduma taisīšanai.
Ja jūsu rīcībā jau ir tiesas spriedums par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, vēršam uzmanību, ka tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām, līdz ar to mātei ir jāievēro tiesas noteiktā kārtība. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildīšanas personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 168. pantu.
“Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību,” paredz Satversmes 92. pants. Vienlaikus normatīvie akti precīzi nosaka, kad un kam pienākas valsts apmaksāta juridiskā palīdzība kriminālprocesā, civillietās, administratīvajās lietās, kā arī Satversmes tiesas procesā. Turklāt valsts juridiskās palīdzības nodrošināšana kriminālprocesā krasi atšķiras no valsts juridiskās palīdzības nodrošināšanas civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā.
Piemēram, nevainīguma prezumpcija izriet no krimināltiesiska rakstura procesa pamatprincipa, savukārt pagaidu aizsardzības pret vardarbību institūts ietilpst civiltiesiska rakstura procesā.
Plašāku informāciju par valsts juridiskās palīdzības nodrošināšanu var meklēt Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
