Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, atklājot konferenci sacīja: “Divu gadu laikā Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā ir notikuši vairāk nekā 20 inovācijas sprinti, un apmācīti ap 1000 valsts un publiskās pārvaldes darbinieki. No dažiem inovāciju entuziastiem esam izauguši par inovatoru kopienu. Un es ļoti ceru, ka šī kopiena turpinās augt. Valsts pārvaldē par kļūdām bieži vien dārgi ir jāmaksā, bet nevajag baidīties uzdrīkstēties un darīt kaut ko citādāk. Valsts pārvaldei nav variantu, mums ir jāspēj pielāgoties. Un inovācijas ir veids, kas palīdz mums ne tikai tikt līdzi esošiem izaicinājumiem, bet sagatavoties arī tiem, kas mūs varētu gaidīt nākotnē. Tāpēc aicinu – darīt!”
Konferencē savā pieredzē dalījās iestādes, kuras vai nu tikko uzsākušas inovācijas izstrādes procesu, vai to pašlaik īsteno, vai jau veiksmīgi ieviesušas radīto inovāciju praksē. Stāsti atklāja, kā pārdot pīrādziņu, ko darīt, kad kuģis peld datu jūrā, kā iekāpt donora kurpēs un tikt pie svaigām asinīm, vai 600 sekundēs iespējams reģistrēt uzņēmumu, ko darīt ar nāves statistiku, kur atrast e-rēķinus, kā reformām sasniegt gaismas ātrumu un vēl daudzus citus izaicinājumus, kuriem valsts pārvaldē jau tiek meklēti risinājumi.
Pasākumā tika pasniegta arī Valsts pārvaldes inovācijas balva, kas simbolizē drosmīgu sākumu, skatu nākotnē un gatavību pārkāpt ierastās robežas, lai veidotu laikmetīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu publisko sektoru.
Balvas nominācijās “Process” un “Precedents” saņēma un ar pieredzes stāstiem par inovācijas procesu un tās īstenošanu dalījās Dabas aizsardzības pārvalde, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Satiksmes ministrija, Valsts digitālās attīstības aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Valsts asinsdonoru centrs, Labklājības ministrija, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Iepirkumu uzraudzības birojs, Slimību profilakses un kontroles centrs, Tiesu administrācija un Valsts zemes dienests. Šīs iestādes šogad ar Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas atbalstu īstenojušas inovācijas sprintus, kuru gaitā tiekušās uzlabot pakalpojumus iedzīvotājiem un meklēt risinājumus kompleksām problēmām, kā arī stiprinājušas savas koprades un inovācijas prasmes.
Nominācijai “Prakse” līdz 12. septembrim varēja pieteikties valsts tiešās pārvaldes iestādes, plānošanas reģioni un pašvaldības, kuru inovācijas pēdējo gadu laikā ir pilnībā ieviestas, tiek sistemātiski uzturētas un attīstītas. Valsts kanceleja kopā saņēma 21 pieteikumu, no kuriem atbilstoši balvas nolikumam izraudzījās balvas saņēmējus četru ilgtspējas dimensiju ietvaros: vide, sabiedrība, ekonomika un kultūra.
Vides dimensijā balvu saņēma Centrālā statistikas pārvalde par kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju kopīgi izstrādāto Klimata pārmaiņu informācijas paneli. Šis rīks vienuviet apkopo svarīgākos klimata pārmaiņu ietekmes rādītājus par Latviju – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, enerģijas rādītājus, nozaru (rūpniecība, transports, tūrisms, lauksaimniecība u.c.) un vides, un cilvēka veselības indikatorus. Panelis nodrošina pārskatāmu, vizuāli pieejamu un uzticamu informāciju politikas plānotājiem, pētniekiem, medijiem un sabiedrībai, atvieglojot klimata politikas uzraudzību un lēmumu pieņemšanu.
Ekonomikas dimensijā balvu saņēma Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” par Inovāciju iepirkuma ceļvedi. Publiskajā pārvaldē dominē tradicionālais iepirkumu modelis, kur pasūtītājs skaidri definē nepieciešamo gala produktu vai pakalpojumu. Savukārt inovāciju iepirkumos definē vajadzību vai problēmu, un risinājums jāatrod ar iepirkuma palīdzību. Konkrētā risinājuma izstrāde un piegāde ir piegādātāja ziņā. Nenoteiktības un mainīguma faktors padara inovāciju iepirkumus būtiski atšķirīgus no ierastajām procedūrām un pieprasa jaunas pieejas iepirkumu vadībā, kā arī drosmi un spēju pieņemt nenoteiktību. Latvijā inovāciju iepirkuma procedūra tiek izmantota ļoti reti. Rīgas pašvaldība dizaina procesā izstrādājusi praktisku ceļa karti inovāciju iepirkumu veikšanai, kas palīdz pārvarēt zināšanu plaisu un maldīgus priekšstatus, kas līdz šim atturēja izmantot šo iepirkumu metodi. Rīgas pašvaldība izstrādāto ceļa karti izmēģināja reāla iepirkuma procesā.
Sociālajā dimensijā balvu ieguva Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) par Jauniešu telpas pilotprojektu. LNB jaunā ēka tika atklāta 2014.gadā. Sākotnējā projektā Jauniešu telpa nebija paredzēta, taču, balstoties uz pieprasījumu un pieaugošajām lietotāju vajadzībām, tā tika izveidota 2015. gada otrajā pusē, izmantojot mēbeles un citu inventāru, kas bija pieejams pēc bibliotēkas atklāšanas. Lai arī telpa tika lietota, tomēr retāk nekā citas lasītavas, jo tā neatbilda tās lietotāju – jauniešu – vajadzībām. LNB, izmantojot savā pieredzē jaunu līdzdalības pieeju, radošās darbnīcās kopā ar jauniešiem, arhitektiem, mēbeļu ražotājiem un bibliotēkas darbiniekiem kopīgi radīja gan telpas iekārtojumu, gan modulārās mēbeles. LNB pieredze ir piemērojama arī citu Latvijas bibliotēku telpu iekārtošanai, iesaistot procesā savus lietotājus.
Sabiedrības dimensijā balvu saņēma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par līdzdalības budžeta platformu. Līdzdalības budžets paredz, ka pašvaldība ik gadu daļu no sava budžeta atvēlē savu iedzīvotāju idejām savas pilsētas un novada uzlabošanai. Iedzīvotāji piesaka savas ieceres, pašvaldība izvērtē to realizēšanas iespējas, nodod tās sabiedrības balsojumam un īsteno idejas, kuras guvušas lielāko iedzīvotāju atbalstu. VARAM vadībā tika izstrādāts jauns Pašvaldību likums, kas ietver jauna tipa līdzdalības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, tostarp no 2025. gada nosaka, ka līdzdalības budžets ir obligāti jāīsteno katrā Latvijas pašvaldībā. Lai tas būtu iespējams, tapusi digitāla platforma, kurā pašvaldības var nodrošināt ideju iesniegšanu un iedzīvotāju balsojumu. Līdzdalības budžets līdz šim ir bijusi atsevišķu pašvaldību iniciatīva, bet, pateicoties jaunajai platformai, nevienai pašvaldībai nav šķēršļu, kas neļautu nodrošināt iedzīvotājiem uzticamu un pārskatāmu līdzdalības iespēju. Platforma atvieglo procesu gan iedzīvotājiem, gan pašvaldības speciālistiem, kā arī samazina pašvaldību izdevumus, kas iepriekš bija nepieciešami, lai nodrošinātu līdzdalības budžeta procesu.
Pasākuma noslēgumā skatītājiem bija iespēja balsot par pieredzes stāstu, kurš konferencē uzrunāja visvairāk. Skatītāju simpātiju balvu saņēma Valsts digitālās attīstības aģentūras pieredzes stāsts “Vienots pieejas punkts sabiedrībai valsts pakalpojumu un datu saņemšanai” par lietotāju vajadzībās balstītu prototipu jaunam “Latvija.gov.lv” portālam.
Visu konferencē izskanējušo stāstu video ieraksti: Celmlauzis 2025: YouTube.
Par “Celmlauzi”
Konference “Celmlauzis” ir 2019. gadā Valsts kancelejas aizsākta tradīcija, kas apvieno pieredzes stāstus par pēdējā laikā notikušiem īpaši sekmīgiem pārmaiņu īstenošanas piemēriem visdažādākajās publiskā sektora jomās.
Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD 2024. gadā veiktā pētījuma par uzticēšanos valsts institūcijām dati, 29% jeb mazāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka publiskais sektors ievieš inovācijas, lai uzlabotu pakalpojumus. Konferencē “Celmlauzis” 20 publiskā sektora iestādes ar saviem pieredzes stāstiem apliecināja savu spēju ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabo valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus, iesaistot procesā pakalpojumu saņēmējus – iedzīvotājus un uzņēmējus.
