Mūsu privātmāja 90. gadu beigās ir pieslēgta pie pilsētas kanalizācijas tīkliem. Projekts un darbi tika veikti par pašu līdzekļiem. Pievads iet pa zemi, kura piederēja manai mammai, tagad tas ir mans īpašums. 2014. gadā viens kaimiņš izstrādāja projektu un pievienojās pie mūsu kanalizācijas vada, saskaņojot šo lietu mutiski ar maniem vecākiem. Rakstiski nekas netika saskaņots: ne projekts, ne pieslēgums. Pirms diviem gadiem vēl viens kaimiņš sāka būvēt māju blakus tam zemes gabalam, kuru šķērso mūsu kanalizācijas vads, un prasīja, vai varētu arī pievienoties pie mūsu vada. Mēs atteicām, jo caur viņa zemes gabalu var ievilkt tādu pašu vadu. Šogad pieprasīju informāciju no ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta par reālo situāciju un konstatēju, ka otrais kaimiņš tomēr pieslēdzās pie mūsu vada: savā zemes gabalā ierīkoja aku un caur pirmā kaimiņa aku pieslēdzās. Acīmredzot viņi savā starpā vienojušies par tādu rīcību, bet ar mums atkal nekas netika saskaņots. Tagad mēs plānojam to zemi pārdot, un jāliek apgrūtinājums, lai mūsu kanalizācija paliek. Bet tikai mūsu, jo pārējie divi pieslēgumi veikti bez mūsu piekrišanas. Runāju ar kaimiņiem par saviem plāniem. Saņēmu atbildi, ka viss izdarīts pēc projekta, ūdensapgādes dienests deva atļauju un ar mums nekas nebija jāsaskaņo. Kaimiņš apgalvo, ka viņš manā zemē neko nav būvējis, aka ir viņa teritorijā, bet pievads pie pilsētas tīkla ir ūdenssaimniecības īpašums. Bet tā nemēdz būt, jo pievadu būvēja mans tētis uz savas zemes tikai savas mājas vajadzībām 90. gados. Kā man rīkoties, lai sakārtotu šo lietu? Vai es varu panākt, lai vismaz otrais kaimiņš tiek atslēgts no mūsu kanalizācijas, jo viņam ir iespēja pa taisno pieslēgties pilsētas tīklam? Minētās darbības netika saskaņotas, kad zeme piederēja vēl manai mammai, kurai ir 80+ gadi. Mēs šeit toreiz nedzīvojām un nebijām lietas kursā par notiekošo.