Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

• Satversme;
• likumi;
• Ministru kabineta noteikumi;
• pašvaldību saistošie noteikumi.

Kontinentālās Eiropas tiesību saimē tiesību sistēmu iedala privātajās un publiskajās tiesībās.

Pie privātajām tiesībām pieder tādas tiesību nozares (apakšnozares) kā, piemēram, civiltiesības, ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, saistību tiesības, komerctiesības. Savukārt pie publiskajām tiesībām: piemēram, konstitucionālās tiesības, cilvēktiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības, finanšu tiesības, civilprocess, kriminālprocess, administratīvais process.

Saistību tiesības Latvijas tiesību sistēmā ir noteiktas Civillikuma ceturtajā daļā.

Savukārt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskie un tiesiskie pamati Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu, ir noteikti Ceļu satiksmes likumā (CSL). Tostarp CSL paredzēti gan administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē, gan kompetence administratīvo pārkāpumu procesā.

Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā ir noteikta CSL 83. pantā. Proti, administratīvos sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē var piemērot tikai šajā pantā konkrētajos gadījumos minētās iestādes (Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts robežsardze, pašvaldības transporta kontroles dienests).

Privātpersona nevar piemērot administratīvo sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saistību tiesības darbojas, ja mēs runājam par maksas autostāvvietu lietošanas noteikumu neievērošanu. Proti, ja autovadītājs pārkāpj autostāvvietas lietošanas noteikumus, autostāvvietas īpašnieks kā juridiska persona (ne privātpersona) var piemērot līgumsodu par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu.