E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22543
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
2
1
2

Parāda piedziņas vēršana uz īpašumu, kas atsavināts ar uztura līgumu

J
jautā:
15. februārī, 2021
Edgars

Labdien! Ir radies jautājums par uztura līgumu ar apgrūtinātu īpašumu. Persona vēlas noslēgt uztura līgumu, taču īpašums (dzīvoklis) ir apgrūtināts: zemesgrāmatā ierakstīta ķīla. Ja persona nomirst un īpašums pāriet uztura devēja īpašumā, kas notiek ar ķīlu? Vai to segs jaunais īpašnieks vai no sākotnējā (uztura ņēmēja) īpašnieka mantojuma masas?

A
atbild:
22. martā, 2021
Gatis Graustiņš
juriskonsults

Uztura līgums ir viens no atsavināšanas līgumiem, kura noslēgšana attiecīgi saistās ar īpašuma tiesību maiņu. Kaut arī parasti līgumā tiek noteikts, ka aizliegts atsavināt ieķīlāto priekšmetu, no likuma šāds aizliegums neizriet, tieši pretēji: Civillikuma 1378. pantā noteikts, ka kreditora tiesības ieķīlāta īpašuma atsavināšanas gadījumā nemainās: “Parādnieka izdarīts nekustamā īpašuma atsavinājums trešajai personai negroza hipotēkas kreditora tiesības, un katru tādu atsavinājumu var izdarīt, vienīgi atstājot spēkā ķīlas tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu.”

Jāatceras, ka šajā situācijā uztura ņēmējs ir parādnieks attiecībā pret hipotēkas kreditoru. Parāds jāatmaksā pašam parādniekam, nevis uztura devējam, tāpēc jāņem vērā tie likuma noteikumi, kuri šādā situācijā regulē parāda atgūšanu.

Var rasties situācija, ka uztura līgums jau ir noslēgts, bet parādu nepieciešams atmaksāt, parādniekam vēl esot dzīvam, bet pēc uztura līguma noslēgšanas. Tādā gadījumā kreditors var vērst piedziņu arī uz īpašumu, kas atsavināts ar uztura līgumu. Tad jāpiemēro Civillikuma 2099. panta noteikumi: “ja uztura ņēmējs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši, līgumu slēdzot, tad viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no uztura devējam nodotās mantiskās vērtības [..]”.

Pēc personas nāves parāds jāturpina maksāt atbilstoši noslēgtajam aizdevuma līgumam, tas jādara mantiniekiem. Ja tas netiek darīs, tad var prasīt no mantiniekiem izpildīt mantojuma atstājēja uzņemtās saistības un atmaksāt parādu. Civillikuma 707. pantā noteikts: “mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas”.

Savukārt arī mantinieki var rīkoties tā, lai nenāktos atbildēt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem ar savu mantu. Viņi var:

  • pieņemt mantojumu ar inventāra tiesību (Civillikuma 708. pants);
  • nepieņemt mantojumu.

Abos iepriekš minētajos gadījumos piedziņu faktiski var vērst tikai uz mantojuma masu. Ja no šīs mantas nepietiek, lai segtu kreditoru prasījumus, tad nonākam pie situācijas, kad var piemērot Civillikuma 2099. panta noteikumus un vērst piedziņu uz īpašumu, kas atsavināts ar uztura līgumu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 248 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU