E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22419
Lasīšanai: 3 minūtes
4
4

Kā uzdāvināt īpašumu

J
jautā:
06. februārī, 2021
Līga

Labdien! Man ir īpašums, kurā es jau daudzus gadus nedzīvoju, tur dzīvo pazīstami cilvēki. Kā es viņiem varētu uzdāvināt savu īpašumu?

A
atbild:
22. februārī, 2021

Par dāvinājuma līguma īpatnībām var uzzināt LV portāla skaidrojumā “Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1912. pantam dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību..

Atbilstoši Civillikuma 1928. un 1933. pantam pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Tas, kurš dāvinājuma veids ir piemērotākais, atkarīgs no situācijas.

Nekustamā īpašuma dāvinājuma līguma gadījumā atlīdzība ir atkarīga no nekustamā īpašuma novērtējuma. Dāvinājuma līgumā var norādīt jebkādu nekustamā īpašuma summu. Līgumā summa tiek norādīta tāpēc, lai zemesgrāmatu nodaļa varētu aprēķināt valsts nodevu. Ja summa netiek norādīta, tad zemesgrāmatu nodaļa valsts nodevu rēķina, ņemot vērā kadastrālo vērtību. Ja līgumā būs norādīts lielāks nekustamā īpašuma novērtējums, tad valsts nodeva tiks aprēķināta no tās summas, kas norādīta līgumā.

Lai dāvinājums atbilstoši Civillikuma 1915. pantam būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmam vai viņa vietniekam. Proti, gan jums, gan apdāvināmai personai ir jāsazinās ar notāru.

Dāvinājuma līgumu ieteicams slēgt pie notāra kā notariālo aktu. Līgumu var sastādīt pie ikviena Latvijas notāra un arī lūgt notāram sagatavot līgumu, gan nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Ar notāru ir iespējams sazināties arī attālināti.

Notāra atlīdzības lielums ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 “Par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” un tās ir atkarīgas no darījuma summas lieluma”.

Tomēr jāņem vērā arī tas, ka atbilstoši Civillikuma 1922. pantam dāvinājuma līgumu pēc dāvinātāja nāves ir tiesīgi apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 184 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU