Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tātad ceļa servitūts nav publiskas lietošanas ceļš, bet gan tiek nodibināts par labu konkrētam zemesgabalam, konkrētiem lietotājiem.

Nezinot visus konkrētos apstākļos, piemēram, kam pieder izbūvētā iela, grūti ieteikt konkrētu risinājumu. Bet, ja servitūta izlietošanai nepieciešams uzturēt kalpojošo lietu, t. i., tīrīt sniegu, tas ir jādara servitūta izlietotājam.

Šajā gadījumā ir jāņem vērā arī tas, ka atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.¹ panta ceturtajai daļai pašvaldība ceļa uzturēšanā varēs iesaistīties tikai tajā gadījumā, ja ceļam tiks noteikts pašvaldības ceļa statuss, kas atzīstams par privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu tīklu. Šāds ceļš ir iezīmējams teritorijas plānojumā vai lokāplānojumā un nosakāms ar atsevišķu administratīvo aktu. Pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšana dod iespēju pašvaldībai saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā piedalīties tā būvniecībā un uzturēšanā. 

Lai noskaidrotu precīzāk sasāpējušo jautājumu, iesakām vērsties pie kvalificēta jurista.

Vairāk par ceļa servitūtiem varat izlasīt LV portāla skaidrojumā “Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt”.