Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 158. punktam iemaksas, kuras tiek veiktas uzkrājumu fondam mājas uzlabošanai, maksājamas par remontdarbiem, kuri nepieciešamības gadījumā tiks veikti nākotnē, tādēļ noteikumu izpratnē tas nozīmē, ka tiek veikti avansa maksājumi par nākotnē iespējami saņemamajiem pakalpojumiem no mājas pārvaldnieka. Šī pozīcija kvalificējama kā daļa no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas, kas apliekama ar PVN.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un tās nav iekļautas ikmēneša maksājumos par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem.

PVN piemērošana ir atkarīga no tā, kā mājas pārvaldnieks slēdz līgumus un darbojas saistībā ar pakalpojumiem, par kuriem norēķināšanās notiks, izmantojot uzkrātās iemaksas remonta fondā.

Tātad, ja remontdarbu pakalpojumus pārvaldnieks sniedz pats, PVN tiek iekļauts maksājumā par uzkrājumiem mājas uzlabošanai. Savukārt, ja pārvaldnieks remonta pakalpojumus pats nesniedz, bet šo pakalpojumu nodrošina cits komersants, kas ir reģistrēts PVN maksātājs, tad pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbojas kā starpnieks un netiek uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem.

Pārvaldniekam, saņemot rēķinus no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem, kopējā summa (ar PVN) ir jāsadala uz dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus. Šādā gadījumā maksājumiem uzkrājumu remonta fondā PVN nav piemērojams.