Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos noskaidrot šādus jautājumus: 1. Vai ir valstī noteikts, kad skolās drīkst būt semestra pēdējie pārbaudes darbi, kas ietekmē esošā semestra vērtējumu? Vai ir pieļaujams, ka notiek pārbaudes darbs vai tiek izlikta pārbaudes darba atzīme dienu pirms gala atzīmju izlikšanas, kad vairs bērnam nav iespējas paspēt iemācīties to, ko nav sapratis, un izlabot darbu? 2. Ir situācija, ka skolotāja klases priekšā pasaka bērnam, ka viņam sanāk 7 balles, bet ka viņa jau nu neliktu 7 balles, taču diemžēl jāliek, jo pēc atzīmēm tā sanāk. Un vēl šī pati skolotāja dod bērnam nepārprotamu mājienu, ka vēl jau ir priekšā nākamais semestris, kurš ir garāks, un tad jau gan droši vien pie 7 ballēm netikt. Kā rīkoties šādā situācijā, kad skolotāja izrāda klaju nepatiku pret skolēnu?
Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 157 “Noteikumi par 2021./2022. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku” noteikti mācību gada sākuma un beigu laiki, kā arī semestru sākuma un beigu laiki, tostarp noteikts, ka pirmais semestris ilgst no 2021. gada 1. septembra līdz 2021. gada 21. decembrim. To, kad tiek izlikti semestra vērtējumi, vai tie ir obligāti un kad notiek pēdējie pārbaudes darbi, nosaka skola. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā skolēnam ir tiesības uzlabot vērtējumu, īpaši, ja šis vērtējums ietekmē skolēna iespējas mācību procesā. Vienlaikus – arī tad, ja ir izlikts semestra vērtējums, skolēnam ir tiesības uzlabot pārbaudes darba vērtējumu.
Jāuzsver, ka mācību sasniegumu vērtēšanai nedrīkst būt nekādas saistības ar skolotāja attieksmi pret konkrēto skolēnu. Valsts izglītības standartos (Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”) noteikts, ka viens no mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipiem ir atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir jāzina un jāsaprot plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji. Turklāt mācību snieguma vērtēšanai ir jābūt objektīvai.
Līdz ar to mācību priekšmeta skolotājam ir pienākums noteikt katram pārbaudes darbam objektīvus vērtēšanas kritērijus. Atbilstoši šiem kritērijiem mācību priekšmeta skolotājs vērtē izpildīto darbu un izliek vērtējumu 10 ballu skalā. Atbilstoši iegūtajiem obligātajiem vērtējumiem tiek noteikts semestra vai gada vērtējums konkrētajā mācību priekšmetā.
Ja skolotājam ir šaubas par paša izliktajiem vērtējumiem un līdz ar to arī pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem, viņam tos vajadzētu pārskatīt, nevis publiski apspriest viena skolēna mācību sasniegumu vērtēšanas kontekstā.
Jāuzsver, ka publiska skolēna mācību sasniegumu vērtējuma saistīšana ar viņa personību vai “klajas patikas” / “klajas nepatikas” izrādīšana pret skolēnu no skolotāja puses ir neētiska un tostarp var tikt uzskatīta par emocionālu vardarbību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
