Saskaņā ar Civillikuma 1691. pantu saistību spēku bez ķīlas tiesības pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokas naudu. Atbilstoši Civillikuma 1692. pantam galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1694. pants paredz, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1696. pantu galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai un tādēļ nevar ne attiekties uz augstāku summu, ne būt bez nosacījuma, ja galvenā parādnieka saistība ir tikai nosacīta. Ja galvinieks galvojis par summu, kas pārsniedz galveno parādu, tad no viņa var prasīt tikai galvenā parāda summu; bet, ja viņš par parādu, kas aprobežots ar nosacījumu, galvojis bez nosacījuma, tad nosacījums attiecināms arī uz viņu.

No iepriekšminētā izriet, ka galvinieks galvenās saistības neizpildes gadījumā atbildēs tikai par tām saistībām, par kurām galvojis, proti, studiju vai studējošā (nevar saprast, kas īsti domāts) kredītu. Par citām saistībām, kuras nav uzņēmies, galvinieks neatbild.