Pāreju uz tiešajiem norēķiniem paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par labu tiešajiem norēķiniem, tad dzīvokļu īpašnieki pilnvaro vienu personu (tā var būt gan fiziska, gan juridiska) noslēgt līgumu par komunālo pakalpojumu piegādi un lietošanu visā mājā. Katrs atsevišķais dzīvoklis ar komunālo pakalpojumu piegādātāju līgumu neslēdz.

Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus neapmierina tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem, tad viņiem Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā ir jāpieņem lēmums par atteikšanos no tiešajiem norēķiniem.

Kā LV portāls jau ir skaidrojis, tiešie norēķini neparedz atsevišķu līgumu par komunālo pakalpojumu piegādi, tas ir tikai norēķinu veids. Līgums tiek slēgts ar visu māju, un pakalpojumu piegādā visam namam. Ēkai tiek izrakstīts kopējs rēķins, kuru pēc tam sadala konkrētos aprēķinos dzīvokļu īpašniekiem.

Kā LV portāls skaidroja podkāstā “Apkures parādi: kā rīkoties?”, tiešie norēķini cilvēkiem nav izdevīgi, jo sadārdzina pakalpojuma izmaksas. Par viena siltumenerģijas piegādes rēķina izrakstīšanu “Rīgas siltumam” patlaban ir jāmaksā 2,73 eiro mēnesī.

Ja ir noticis patērētāju tiesību aizskārums, ir jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.