NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. septembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Mājoklis
1
6
1
6

Meklē risinājumu samilzušajiem apkures parādiem

FOTO: Freepik

Komunālie parādi ir mērāmi miljonos, un lielāko daļu, šķiet, būs grūti atgūt vispār. Īpaši lieli ir parādi par siltumenerģijas piegādi. Kā panākt, lai patērētāji godprātīgi nomaksātu komunālo pakalpojumu parādus un atsevišķu nemaksātāju dēļ daudzdzīvokļu mājai netiktu atslēgta apkure? Risinājumi jau gadiem tiek meklēti gan Saeimā, gan Ekonomikas ministrijā, taču konceptuālas vienošanās joprojām nav un problēma turpina samilzt.

īsumā
  • “Rīgas namu pārvaldniekam” par siltumenerģijas piegādi parādā ir apmēram 2000 māju. Kopējais parāds ir aptuveni 4 miljonus eiro liels.
  • Par pāreju uz tiešajiem norēķiniem, ko paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Rīgā ir lēmusi tikai viena daudzdzīvokļu māja.
  • Ekonomikas ministrija liek lielas cerības uz grozījumiem Civilprocesa likumā, kas varētu palīdzēt atgūt komunālo pakalpojumu parādus.
  • Iespējams, problēmu varētu risināt priekšlikums, ka maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem tiek piesaistīta dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam.
  • Izskanējis priekšlikums nepārtraukt siltumenerģijas piegādi, ja parāds nepārsniedz 5% no summas, kas iepriekšējā apkures sezonā bija jāmaksā par šo pakalpojumu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē 22. septembrī tika aktualizēts jautājums par situāciju, kas izveidojusies saistībā ar nenomaksātajiem apkures rēķiniem un siltumenerģijas piegādi ne tikai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientiem, bet valstī kopumā.

Parādi par siltumu – četri miljoni

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele īsumā izklāstīja notikumu gaitu, kas izgaismojusi apkures parādu problēmu: pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kas ir lielākais namu apsaimniekotājs valstī, ir izsūtījis vēstules aptuveni 4000 dzīvokļu īpašnieku, kurās rosinājis lemt segt siltumenerģijas parādus no savas mājas uzkrājuma fonda vai arī slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju, konkrētajā situācijā ar “Rīgas siltumu” (RS). Ja parādi netiks nomaksāti, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta.

Tiesa, 18. septembrī RNP izplatīja paziņojumu, ka segs klientu parādus par iepriekšējā sezonā saņemtajiem RS siltumenerģijas pakalpojumiem no uzņēmuma ieņēmumiem un peļņas. Par pagājušajā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju klienti ir parādā 2 633 559,83 eiro.

RNP kopumā ir 42 928 527 debitori, kuri ir parādā uzņēmumam 48 974 527 eiro. No tiem 12,7 miljoni eiro – vienu ceturto daļu – veido parādi, kas attiecas uz Rīgas pašvaldības municipālajiem īres dzīvokļiem.

RNP Juridiskā departamenta direktore Aina Driviniece deputātiem skaidroja, ka “Rīgas namu pārvaldniekam” par siltumenerģijas piegādi parādā ir apmēram 2000 māju. Kopējais parāds ir aptuveni 4 miljonus eiro liels (RNP apsaimnieko 4200 ēkas).

“Var meklēt vainīgos pašreizējā regulējumā, taču šī situācija būtu jālabo, lai nākamgad nebūtu jādiskutē par šo jautājumu atkal,” teica A. Driviniece, piebilstot, ka RNP rīcībā ir tikai tiesiskais rīks: piedzīt parādu tiesas ceļā. Nekādu citu instrumentu, kā motivēt labprātīgi parādnieku segt saistības, nav.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko norādīja, ka dome ir noslēgusi ar RNP pilnvarojuma līgumu par obligāto pārvaldīšanas darbības nodrošināšanu, kā arī pilnvarojusi slēgt un administrēt īres un nedzīvojamo telpu nomas līgumus. “Atbilstoši šim pilnvarojuma līgumam RNP ir jāstrādā ar īrniekiem – parādniekiem,” uzsvēra I. Mutjanko.

Tikmēr Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis informēja, ka reģionos ir atšķirīgas situācijas – dažviet tiek veiksmīgi strādāts ar parādniekiem, bet citur parādus iekasēt ir grūtāk.

Tiešie norēķini

Par pāreju uz tiešajiem rēķiniem, ko paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Rīgā lēmusi tikai viena daudzdzīvokļu māja, kurā ir 13 dzīvokļi, deputātus informēja RS valdes locekle Biruta Krūze. “Tiešie norēķini neparedz atsevišķu līgumu, tas ir tikai norēķinu veids. Līgums tiek slēgts ar visu māju, un pakalpojumu piegādā visam namam. Ēkai tiek izrakstīts kopējs rēķins, kuru pēc tam sadala 13 konkrētos aprēķinos,” skaidroja B. Krūze.

Kā LV portāls skaidroja podkāstā “Apkures parādi: kā rīkoties?”, tiešie rēķini cilvēkiem nav izdevīgi, jo sadārdzina pakalpojuma izmaksas. Par viena siltumenerģijas piegādes rēķina izrakstīšanu patlaban ir jāmaksā 2,73 eiro mēnesī.

Atbildot uz R. Ločmeles jautājumu, vai maksu par tiešajiem rēķiniem varētu iekļaut siltumenerģijas tarifā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis norādīja, ka šādu rēķinu iekļaušana kopējā siltumenerģijas tarifā neesot lietderīga, jo pakalpojums tiek sniegts līdz mājas robežai, bet tas, kas notiek mājas iekšienē, jāatstāj pašu dzīvokļu īpašnieku un viņu pārvaldnieku ziņā.

Ģ. Beikmanis atzīmēja, ka jau piecus, desmit gadus tiek runāts par komunālajiem parādiem, bet nekas nav mainījies ne SPRK, ne RS nostājā. “Viss tiek pārlikts uz pārvaldnieku pleciem. RNP ir liels apsaimniekotājs ar plašām iespējām. Maziem pārvaldniekiem nav šādu līdzekļu un nav iespējams segt iedzīvotāju parādus. Turklāt parādus segt no uzkrājuma fonda arī nav pareizi – cilvēkus piespiež maksāt par kaimiņu parādiem. Runa ir par pakalpojuma iekasēšanas iespējamību. Pasakāt – piederības robeža ir māja –, bet mājai naudas nav. Maksāšanas robeža ir nevis māja, bet gan mājsaimniecības. Norēķiniem ir jābūt ar katru mājsaimniecību,” uzskata asociācijas vadītājs.

Cer uz grozījumiem Civilprocesa likumā

Ekonomikas ministrija (EM) liek lielas cerības uz grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri varētu palīdzēt atgūt komunālos parādus. To Saeimas sēdē akcentēja ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, bet EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders piebilda, ka šādi grozījumi Saeimai tika iesniegti jau pirms desmit gadiem un tika noraidīti. 

LV portāls publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku parādu problēma atkal Saeimas redzeslokā” jau rakstīja, ka ar tiem nemaksātājiem, kam nav hipotekāro parādu, namu pārvaldnieki tiek galā, ierosinot tiesā prasību par parādu piedziņu (te nozīmīgs ir Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktais atvieglojums par vienkāršotas procedūras lietām (maza apmēra prasībām)). Taču gadu gadiem nepārvarama palikusi problēma ar ieķīlātajiem dzīvokļiem.

Patlaban Saeimā tiek skatīts ierosinājums grozīt Civilprocesa likumu, kas paredzētu, ka, pārdodot izsolē nekustamo īpašumu ar komunālajiem parādiem, komunālo maksājumu parāds tiktu piedzīts pirms hipotekārā parāda piedziņas, jo tas ietekmē visus mājas iedzīvotājus, ne tikai konkrēto dzīvokļa īpašnieku.

Parāds – dzīvokļa īpašumam

Parādu problēmu, iespējams, varētu atrisināt piekšlikums maksu par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem piesaistīt dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam, respektīvi, pārdodot dzīvokli, parādi ir jānomaksā. Šādu priekšlikumu Saeimā EM iesniedza pirms pieciem gadiem, bet tas tika noraidīts, teica M. Auders.

Igaunijā šādas izmaiņas likumdošanā veiktas pirms dažiem gadiem, tādējādi novēršot problēmu, ka iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parādi tiek uzvelti uz pārējo īpašnieku pleciem.

R. Ločmele Saeimas apakškomisijas sēdē nāca klajā ar priekšlikumu pieņemt likumdošanā normu, ka nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā netiek atļauta, kamēr nav dzēsti komunālie parādi.

Konceptuāli M. Auders atbalstīja R. Ločmeles priekšlikumu, vienlaikus piebilstot, ka nav skaidrs, kā notiktu kontrole. EM pārstāvis deva priekšroku risinājumam, ka jaunais īpašnieks, pērkot dzīvokli, ir pilnībā atbildīgs par tā parādiem.

Tiesības atslēgt apkuri jebkuram namam

MK noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26. pantā ir norādīts, ka piegādātājs, brīdinot trīs dienas iepriekš, ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam arī tad, ja lietotājs noteiktajā termiņā neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem.

R. Ločmele apakškomisijas sēdē rosināja šo punktu papildināt ar vārdiem: un parāds pārsniedz 5% no summas, kas iepriekšējā apkures sezonā bija jāmaksā par šo pakalpojumu.

Deputāte skaidroja, ka ir redzējusi brīdinājuma vēstules dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas kopējais parāds ir tikai 400 eiro liels.

EM pārstāvji konceptuāli atbalstīja deputātes ierosinājumu, jo, viņuprāt, patlaban noteikumi ir ļoti strikti un, iespējams, vajadzētu ieviest niansētāku pieeju, tādēļ noteikumi būtu papildināmi. M. Auders uzreiz nevarēja precīzi pateikt, kādi varētu būt grozījumi. Viņš minēja, ka varbūt tajos vajadzētu iekļaut piebildi – ja maksājumu disciplīna ir laba.

Savukārt RS pārstāve iebilda pret šādu grozījumu veikšanu: “Tas nav prātīgs risinājums, jo laika gaitā 5% noteikti pārvērtīsies par 6%, 7% un 8%.”

R. Krūze apliecināja, ka apkures sezonā RS nevienai mājai apkuri neatslēdz. Viņasprāt, ir cita problēma – darbs ar debitoriem. Jāatrod mehānisms, kā piespiest iedzīvotājus samaksāt komunālos rēķinus.

R. Ločmele lūdza EM rast risinājumu bezcerīgajiem komunālajiem parādiem, līdzīgi kā hipotekārajiem parādiem, kurus bankām nu ir tiesības labprātīgi norakstīt.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU