Pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks ir reģistrējis savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt viņam iespēju saņemt vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pants).

Tātad – ja cilvēkam ir nepieciešami sociālie pakalpojumi, viņš ar iesniegumu vēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē cilvēka vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu, piedāvājot piemērotākā pakalpojuma veidu. Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās aprūpes centrā).

Ja cilvēkam ir nepieciešama aprūpe, tad sociālajam dienestam būtu jāpiedāvā aprūpe mājās. Ja cilvēkam ir nepieciešama diennakts uzraudzība, tad viņam piedāvā pakalpojumu aprūpes centrā. Pašvaldība šajā gadījumā piedāvā vietu kādā no pašvaldības aprūpes centriem vai centrā, ar kuru tai ir līgumattiecības.

Klients un viņa apgādnieki par pakalpojumiem maksā no saviem ienākumiem vai iekrājumiem. Ja klients vai viņa apgādnieki nespēj samaksāt, tad par pakalpojumu aprūpes centrā tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta.

Pakalpojuma saņemšanai sociālajā dienestā tiek iesniegti šādi dokumenti:
1)      iesniegums, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
2)      iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
3)      ģimenes ārsta izziņa par cilvēka veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un to, ka personai nav medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības), ja cilvēks vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
4)      psihiatra atzinums par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem;
5)      invaliditāti apliecinoša dokumenta kopija, ja sociālos pakalpojumus vēlas saņemt cilvēks ar invaliditāti;
6)      citi dokumenti atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam.