Darba likums nosaka darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un darba devēja pienākumu atvaļinājumu piešķirt. Darba likums jāievēro arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, jo pārbaudes gadījumā arī atvaļinājumiem noteikto likuma normu neievērošana tiks atzīta kā pārkāpums.

Tātad Darba likums neparedz iespējas rīkoties, kā tīk vai atbilstoši situācijai. Tāpēc Valsts darba inspekcijai jautājām, vai tā nav neatrisināta problēma likumā?

Valsts darba inspekcijas darba tiesību nodaļas juriskonsults Edgars Timpa norādīja: Darba likumā regulējums lielā mērā ir sakārtots, likums nosaka, ka darba devējam ir jānodrošina drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Ar to saprotot, ka atvaļinājums kā viena no galvenajām sociālajām pamattiesībām ir piešķirams darbiniekam katru darbu gadu neatkarīgi no darbinieka vai darba devēja vēlmes un gribas.

Šajā gadījumā darba devējam (SIA – mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam) līdz ar darba līguma noslēgšanu ir jārēķinās arī ar turpmākajām tiesiskajām sekām. Proti, neskatoties uz to, ka darba līgums ir noslēgts ar darba devēja īpašnieci, būtisks šajā situācijā ir apstāklis, ka darba devējs un darba devēja īpašniece ar darba līgumu ir nodibinājuši darba tiesiskās attiecības, kas savukārt ir pakļautas Darba likuma regulējumam, kura tiesību normas neparedz darbiniekam tiesības atteikties no ikgadējā apmaksātā atvaļinājumu, jo vairāk tāpēc, ka darba devējam jebkurā gadījumā, kaut vai ar „pātagu” jādzen darbinieku atvaļinājumā. Pretējā gadījumā darba devējam ir jārēķinās ar iespējamām sankcijām par Darba likumā noteikto pienākumu ignorēšanu (bezdarbību to ievērošanai).

LV portāls jau iepriekš ir publicējis Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas izvērstu viedokli par darba attiecībās pieļautajām situācijām, kad darbinieki gadiem ilgi neizmanto savas tiesības uz atvaļinājumu. Šajā izklāstā ir atsauces uz konkrētiem Darba likuma pantiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un institūciju dokumentiem.