Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka sabiedrība sagaida caurspīdīgu un skaidri pamatotu budžetu. “Galvenā šīs dienas prioritāte ir nodrošināt, ka sabiedrība redz – budžets tiek veidots atklāti un atbildīgi. Mums jāspēj skaidrot, kā tiek izmantoti aizsardzībai paredzētie līdzekļi un kā tie stiprina valsts drošību.”
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka nozare steidzami un apjomīgi investē spēju stiprināšanā, lai garantētu maksimālu aizsardzību katram cilvēkam. Virzāmies uz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, nākamgad sasniedzot 4,91 procentu. Tas būs lielākais aizsardzības budžets Latvijas vēsturē – divi miljardi eiro. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai un dronu spēju stiprināšanai. Latvija kopā ar sabiedrotajiem līdzvadīs dronu koalīciju, un nākamgad šai jomai paredzēti 110 miljoni eiro, sacīja A.Sprūds.
Aizsardzības ministrs arī norādīja uz nepieciešamību aktīvi stiprināt austrumu robežas drošību, turpināt atbalstu Ukrainai, kā arī veicināt inovācijas un aizsardzības industrijas attīstību, šim mērķim atvēlot 30 miljonus eiro.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēra, ka finansējums tiks novirzīts visu vienību kaujas gatavības spēju celšanai, kā arī attīstībai atbilstoši NATO mērķiem. Mūsu uzdevums ir būt gataviem dažādiem apdraudējuma scenārijiem tuvāko gadu laikā. Galvenās prioritātes ir pretgaisa aizsardzība, spējas ātri apturēt pretinieku pie mūsu robežām un karavīru skaita palielināšana. Vienlaikus svarīgi nodrošināt nepieciešamo atbalstu mūsu sabiedrotajiem, akcentēja K.Pudāns.
Šodienas diskusijā klātesošie uzsvēra arī Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, kā arī atbildību par katru eiro aizsardzībā un nepieciešamību rūpīgi plānot budžetu, lai efektīvi spētu aizsargāt mūsu valsti un sabiedrības uzticība paliktu gana augsta.
