2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (turpmāk tekstā – regula), kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums. Viens no regulas pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot cilvēka tiesības uz privātumu, kas cita starpā ir viena no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām cilvēka pamattiesībām, un palielināt personas iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personīgo informāciju, tostarp attēlu.

Vienlaikus atbilstoši regulai ir jāsaglabā līdzsvars starp pamattiesībām, kas regulē vārda un informācijas brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants paredz personas tiesības apstrādāt datus (tātad arī video) akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

Piemēram, arī žurnālistiem mediju darbā, tāpat kā jebkurai citai personai, kas apstrādā personas datus, jāievēro dažādas likumu normas, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Pacientu tiesību likums un citi normatīvie akti, kas ierobežo noteikta veida satura atspoguļošanu publiskajā telpā. Turklāt atruna par datu apstrādi žurnālistikas vajadzībām neattiecas uz pilnīgi visām personām, kas publicē kādu informāciju internetā.

Ja jautājumā norādītais filmēšanas mērķis ir nofilmēto materiālu iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm, arī uz šādu datu apstrādi attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Lai personas datu, arī videoieraksta, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši regulas 6. panta pirmajai daļai ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:

• [datu subjekta] piekrišana;
• līguma izpilde;
• juridisks pienākums;
• sabiedrības intereses;
• vitālo interešu aizsardzība;
• leģitīmo interešu ievērošana.

Sīkāk par katru no iepriekšminētajiem regulas tiesiskajiem pamatojumiem var lasīt LV portāla publikācijā “Personas datu apstrādes principi. Vispārīgā datu aizsardzības regula III”.

Ja uz minēto datu apstrādi attiecināms kaut viens no regulas 6. panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem, tad datu apstrāde ir likumīga. Ja nav attiecināms neviens no minētajiem pamatojumiem, datu apstrāde nav likumīga.

Jautājumā minētā datu apstrāde varētu tikt pamatota ar sabiedrības interesēm (sabiedrības drošības nodrošināšanas apdraudējums). Līdz ar to, ja šāds materiāls netiek publiskots, bet nodots tiesībaizsardzības iestādēm, tas būtu atbilstošs un likumīgs.

Proti, regula noteic, ka personas dati var tikt apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā, līdz ar to no šāda materiāla publicēšanas noteikti būtu jāizvairās, jo tad varētu tikt pārkāpts minimizācijas princips mērķa sasniegšanai. Respektīvi, mērķi šādā situācijā var sasniegt arī bez video publicēšanas.