Labdien! Kā tiesu izpildītājam (ZTI) būtu jāveic piedziņa no darba algas, ja ir divi izpildraksti: viens par aptuveni 5000 eiro lielu nodokļu parādu, kas izveidojies no likvidēta maksātnespējīga IK un pārgājis uz īpašnieku (fizisku personu) un kas paredz saglabāt parādniekam minimālo darba algu; otrs izpildraksts ir par administratīvu pārkāpumu aptuveni 500 eiro apmērā, paredz saglabāt 50% no minimālās darba samaksas. Ieturējumi tiek veikti, saglabājot vien 50% no minimālās darba samaksas, t. i., 215 eiro, bet lielākoties tiek novirzīti uz nodokļu parādu, lai gan ieturējumu summa jau vairākkārt pārsniedz administratīvā pārkāpuma parādu un ZTI izdevumus par to. Šādi turpinot, nav iespējams nomaksāt mazāko parādu, un, lai gan nodokļu parādam paredzēts saglabāt minimālo darba algu, man tiek tikai 50% no minimālās darba algas. Ja nomaksāju administratīvo pārkāpumu tieši Valsts kasē, vai ZTI aprēķināto izdevumu apmērs samazinās?
Labdien! Nezinot visus lietas faktiskos apstākļus, Jums var sniegt vispārīgu atbildi.
Ieturējumu apmēru no darba algas regulē Civilprocesa likuma 594. panta normas:
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:
1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
2) piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu.
Ja no atgūtajiem naudas līdzekļiem nav iespējams segt visus piedzinēju prasījumus, tad tie tiek apmierināti Civilprocesa likuma noteiktajā secībā.
Civilprocesa likuma 621. panta pirmā daļa nosaka: no summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem.
Civilprocesa likuma 622. panta noteikumi nosaka: ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem šajā likumā noteiktajā secībā, ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības.
Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.
Pirmās kārtas prasījumi ir:
1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas prasījumi par uzturlīdzekļu parāda piedziņu;
2) prasījumi par darba samaksas piedziņu;
3) prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
4) prasījumi par fiziskās personas labā apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā.
Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.
Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu, ja zaudējumu atlīdzināšana noteikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu civillietā vai administratīvo pārkāpumu.
Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi.
Ja izpildu lietās tiesu izpildītājam ienāk naudas līdzekļu no parādnieka darba devēja saistībā ar piedziņu par diviem vienas kārtas prasījumiem, tad šie naudas līdzekļi piedzinējiem ir dalāmi proporcionāli, ņemot vērā piedzenamās summas lielumu.
Civilprocesa likuma 568. panta pirmā daļa nosaka: sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.
Respektīvi, Jūs varat nomaksāt parādu piedzinējam (valstij), tomēr Jums tāpat būs pienākums samaksāt tiesu izpildītāja izdevumus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!