Šajā situācijā runa ir par virsstundu darbu. Virsstundu darbs ir pieļaujams tikai ar darbinieka rakstisku piekrišanu (Darba likuma 136. panta otrā daļa). Darba likums noteic izņēmumus, kad rakstiska piekrišana nav nepieciešama, taču darbinieka nosūtīšana uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu nav uzskatāma par izņēmumu.

Tādējādi darba devējs ir tiesīgs nosūtīt darbinieku uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu darbinieka darba laikā. Savukārt par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu darbinieka atpūtas laikā pusēm ir rakstiski jāvienojas.

Ja darbinieks piekrīt profesionālajai apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai darbinieka atpūtas laikā, darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniekam gan darba samaksu, gan piemaksu par virsstundu darbu, ja vien puses vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu nevienosies par to, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību (136. panta devītā daļa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, darbinieks savā ziņā ir noteicējs tam, kā profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana darbinieka atpūtas laikā tiks “atlīdzināta” – ar samaksu dubultā apmērā vai ar apmaksātu atpūtas dienu.