Lai atbildētu uz Jūsu jautājumu, būtu jāvērtē konkrētā darbinieka darba līguma un amata apraksta noteikumi.

Ja darbinieks ir nodarbināts ar regulāriem pārvadājumiem saistītā amatā (piemēram, autotransporta šoferis), tad var uzskatīt, ka darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar regulāriem pārbraucieniem. Ja ar darbinieku noslēgtajā darba līgumā vai darba pienākumu aprakstā paredzēts, ka darbinieks darbu var veikt ārpus ierastās darbavietas, arī ārvalstīs, un tas var būt saistīts ar regulāriem braucieniem darba devēja uzdevumā, darbu uz laiku ārpus ierastās darbavietas (arī ārvalstī) var noformēt kā darba braucienu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā ir atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi” 3. punkts noteic, ka par darba braucienu uzskatāms darbinieka darbs, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).

Darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, noteikumos noteiktajā dienasnaudas apmērā, kā arī darba brauciena izdevumi par viesnīcu (naktsmītni).