Galvenie secinājumi:1) valdība, lemjot par koksnes cenu stabilizēšanu 2023. gadā, rīkojās pamatoti, balsoties uz tobrīd pieejamajiem korektiem operatīvajiem datiem un bez kavēšanās palīdzēja grūtībās nonākušajai kokrūpniecības nozarei; 2) stabilizējot koksnes cenas 2023. gadā, zaudējumi valstij nav nodarīti, tieši otrādi, LVM 2024. gadā dividendēs valsts budžetā iemaksāja par 52 miljoniem eiro vairāk; 3) pret atbildīgajām amatpersonām tiks ierosinātas disciplinārlietas, lai noskaidrotu, kāpēc šī gada sākumā MK izveidotajai Dienesta pārbaudes komisijai iesniegtajā informācijā netika iekļauts LVM ministrijai 2023. gada 7. decembrī sniegtais atzinums par situāciju saistībā ar koksnes cenām 2022. un 2023. gadā, kas vēlāk radīja virkni nepatiesu pieņēmumu.
Dienesta pārbaudes komisijas uzdevums bija izvērtēt informatīvo ziņojumu sagatavošanas faktisko pamatu, izmantotos datus un metodoloģiju, pieņemto lēmumu ietekmi uz nozari, Ministru kabineta dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā ietverto secinājumu pamatotību, kā arī izvērtēt šo dokumentu izstrādē un pieņemšanā iesaistītās amatpersonas.
Izvērtējot komisijas rīcībā esošos dokumentus un saraksti, secināms, ka informatīvā ziņojuma izstrāde tika sākta, reaģējot uz nozares uzņēmumu un organizāciju atkārtotiem iesniegumiem jau no 2022. gada beigām par lūgumu veikt LVM skujkoku zāģbaļķu cenas vienreizēju korekciju, lai pielīdzinātu to reālajai tirgus situācijai. Tolaik nozares dalībnieki norādīja uz būtisku problēmu – LVM ilgtermiņa līgumu ietvaros piemēroto cenu neatbilstību aktuālajai tirgus situācijai.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Komisija secināja, ka informatīvā ziņojuma izstrāde balstījās uz plaši identificētu nozares problēmu, kurai bija tieša ietekme uz kokrūpniecības nozares konkurētspēju. ZM eksperti arī secināja, ka koksnes cenu stabilizēšanā nav valsts atbalsta pazīmju, līdz ar to stabilizācija konkurenci nekropļoja. Konkrētais pasākums pēc būtības bija ekonomiskās situācijas stabilizēšana un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturēšana ar cenas mehānisma korekciju atbilstoši tirgus situācijai. Turklāt pēc koksnes cenu stabilizēšanas LVM valsts budžetā iemaksāja par 52 miljoniem eiro vairāk.”
Informatīvo ziņojumu sagatavošanas laikā kā pamats situācijas novērtēšanai tika izmantota no nozares un valsts institūcijām iegūta informācija un dati, kas attiecīgajā brīdī bija pieejami, tostarp tika izmantoti vairāki starptautiski avoti, nodrošinot iespēju izvērtēt situāciju Baltijas jūras reģiona kontekstā. Kā zināms, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati ir pieejami tikai ar būtisku laika nobīdi un to publicēšanas periodiskums, piemēram, pusgada vai gada griezumā, neļauj operatīvi identificēt tirgus izmaiņas un pieņemt savlaicīgus lēmumus. Komisija nekonstatēja, ka datu izmantošanas brīdī būtu bijis pamats apšaubīt to aktualitāti un pamatojumu, jo informatīvie ziņojumi bija vērsti uz konkrētu nozares segmentu – skujkoku zāģbaļķu pārstrādi ilgtermiņa līgumu ietvaros. Valsts statistikas dati pēc būtības ir vispārināti, savukārt informatīvajos ziņojumos izmantotā analīze bija fokusēta uz konkrētu tirgus segmentu un konkrētu darījumu veidu, kas objektīvi ierobežo CSP datu tiešu pielietojamību. Tāpēc komisija secina, ka informatīvie ziņojumi sagatavoti, balstoties uz objektīvu nozares situāciju un atbilstošu datu analīzi. Izmantotā metodoloģija bija pamatota, un vēlāk pieejamā statistika apstiprina sākotnējos secinājumus. No tā secināms, ka MK komisijas secinājumi ir daļēji pamatoti, bet nepilnīgi. 2023.gada faktiskie dati parāda, ka iepriekš norādītās negatīvās sekas patiešām iestājās. Savukārt 2024. gadā veiktās izmaiņas cenošanas kārtībā pielāgoja ilgtermiņa līgumu cenas reālajām tirgus cenām, un galvenie ekonomiskie rādītāji normalizējās. Līdz ar to var secināt, ka 2023. gadā tika korekti novērtēti riski un nodrošināti piemēroti pasākumi, lai novērstu to negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu.
ZM bija pasūtījusi neatkarīgu SIA “KPMG Baltics” izvērtējumu par LVM izsoļu cenošanas mehānismu un tā ekonomisko ietekmi, kas norādīja, ka ilgāka termiņa līgumu cenu mehānismam ir ierobežota elastība strauju tirgus svārstību periodos un norāda uz potenciālu risku, ka fiksētie vai lēni koriģējamie cenu nosacījumi var īslaicīgi zaudēt saikni ar tirgus aktuālo situāciju, palielinot līguma izpildes risku gan klientiem, gan LVM. Tādējādi indeksācijas mehānismā izmantoto valstu un datu avotu izvēle būtu pārskatāma, balstot to skaidrākā kvantitatīvā un dokumentētā metodoloģijā. Līdz ar to komisijas ieskatā KPMG izvērtējums apstiprināja nepieciešamību turpmāk nodrošināt metodoloģisko skaidrību, labāku datu avotu dokumentēšanu un pilnīgāku lēmumu pamatojuma izsekojamību, nevis pats par sevi apliecina prettiesisku rīcību ZM vai LVM. Komisija arī secināja, ka informatīvo ziņojumu virzība uz MK kopumā notika atbilstoši normatīvajam regulējumam un iesniegti izskatīšanai MK atbilstoši noteiktajai procesuālajai kārtībai.
“Pārbaudes laikā komisija konstatēja, ka pretēji LVM iepriekš apgalvotajam, ka uzņēmums nav bijis informēts par informatīvā ziņojuma gatavošanu valdībai saistībā ar koksnes cenām un nav bijis iesaistīts šajā procesā, LVM jau 2023. gada 7. decembrī ZM iesniedza savu atzinumu par situāciju saistībā ar koksnes cenām, norādot, ka cenu korekcija būtu jāattiecina uz visiem uzņēmumiem, ar kuriem LVM noslēgti ilgtermiņa līgumi par koksnes iepirkumiem. ZM Dienesta pārbaudes komisijai šobrīd nezināmu iemeslu dēļ atbildīgās amatpersonas šo LVM atzinumu neiesniedza gada sākumā izveidotajai MK Dienesta pārbaudes komisijai. Disciplinārlietu uzdevumus būs noskaidrot, kāpēc amatpersonas MK Dienesta pārbaudes komisijai sniegušas nepilnīgu informāciju. Šo informāciju nodosim arī tiesībaizsardzības iestādēm,” preses konferencē informēja zemkopības ministrs Armands Krauze.
