Jā, tieši tā, atsevišķas tiesību normas paredz kriminālatbildību, ja vadītājs ir bijis arī “nelielā” alkohola reibumā un vienlaikus iestājušies attiecīgā panta daļā noteiktie nosacījumi.

Piemēram, Krimināllikuma (KL) 262. panta pirmajā daļā paredzētā atbildība transportlīdzekļa vadītājam iestāsies, ja vienlaikus tiek konstatēti šādi kriminālatbildības nosacījumi:

• vadītājam tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas;
• vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Savukārt KL 262. pantā no otrās daļas līdz piektajai daļai atbildība attiecīgi diferencēta atkarībā no cietušajam nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpes vai tā nāves izraisīšanas, kā arī atkarībā no bojā gājušo cilvēku skaita.

KL 262. panta 1.¹ daļa galvenokārt tika ieviesta tamdēļ, lai praksē dzērājšoferiem tiktu piemērots bargāks sods. Proti, iepriekš, pat ja cilvēks vadīja transportlīdzekli stiprā reibumā (2–3 promiles un vairāk), bet ar derīgām tiesībām un bez cietušajiem, tad viņam varēja piemērot tikai administratīvo atbildību saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 62. pantu.

Tāpat saistībā ar kriminālatbildību un uzdoto jautājumu norādāms, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmajai daļai aizliegts vadīt transportlīdzekli:

• ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
  • transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;
  • transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
  • transportlīdzekļa vadītājam, kas vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
  • velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;
• atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē;
• esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību;
• ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;
• ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka kriminālatbildība par pārkāpumiem ceļu satiksmē var iestāties arī tad, ja transportlīdzekļa vadītājam promiles vai citas apreibinošas vielas netiek konstatētas.

Proti, KL 260. pantā paredzēts:

“(1¹) Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem.”

Papildu informācija pieejama LV portāla publikācijās:

• Par automašīnas vadīšanu reibumā – turpmāk kriminālatbildība
• Sods par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Aktuālais regulējums no 2024. gada
• Par braukšanu reibumā vairs nevarēs “tikt cauri sveikā” ar naudas sodu vai sabiedrisko darbu
• Par sēšanos pie stūres reibumā piespriež arī cietumsodus