Normatīvais regulējums – Darba likuma 152. pants – par laiku, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, noteic, ka tajā ietilpst faktiski nostrādātais laiks, kā arī pārejošas darbnespējas laiks.

Tādējādi Jums, atgriežoties darbā pēc slimības, ir tiesības prasīt atvaļinājuma piešķiršanu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka darbinieka tiesības uz atvaļinājumu nav prioritāras pret darba devēja tiesībām nodrošināt uzņēmumā nepārtrauktu darba gaitu. Atvaļinājums ir pušu vienošanās, kurā noteicošais pārsvars ir darba devēja pusē. Tas nozīmē, ka Jūsu iesniegtais iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu nav ar absolūtu garantiju, ka darba devējs to piešķirs. Primāri tiks ņemtas vērā uzņēmuma intereses.

Darba devēja uzteikums ilgstošas darbnespējas dēļ, kas ilgst vairāk par 6 mēnešiem, ir darba devēja Darba likuma 101. pantā noteiktā tiesiskā iespēja. Vienlaikus likums aizliedz darba devējam atlaist darbinieku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Jums var ieteikt neatkarīgi no atvaļinājuma prasījuma darīt zināmu darba devējam, ka ir iesniegti dokumenti par arodslimības noteikšanu.