Persona vairāk nekā gadu strādā lielveikalā, bet pēc operācijas pēdējos septiņus mēnešus ir uz darbnespējas lapas. Ģimenes ārsts iesniedza komisijai pieprasījumu pagarināt darbnespējas lapu pēc sestā mēneša, ko komisija arī izdarīja. Tātad viņam nav piešķirta invaliditāte vai atzinums, ka viņš nevarēs turpināt darbu pēc darbnespējas lapas beigām. Pirms dažām dienām viņš saņēma pieprasījumu no personāldaļas, kur jautāts par dalību arodbiedrībā. Noprotams, ka personu grasās atbrīvot no darba. Vai darba devējs šādā gadījumā var atlaist darbinieku, kuram ir atvērta darbnespējas lapa? Saprotams, ka darba devējam šāds gadījums rada sava veida neērtības, taču likumos lasu, ka no darba var atbrīvot pēc atgriešanās darbā vai, ja ir ārsta atzinums, ka persona vairs nevarēs veikt uzticētos darba pienākumus. Patlaban personai ir svarīga veselības apdrošināšana un tas, ka viņš ir nodarbināts.
Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punkts darba devējam dod tiesības izteikt uzteikumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas un darbnespēja ir nepārtraukta. Jautājumā norādītā informācija liecina, ka darba devējs plāno izteikt uzteikumu, pamatojoties uz iepriekš minēto regulējumu.
Apstāklis, ka ārsts ir nosūtījis slimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), lai komisija sniegtu atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu vai noteiktu invaliditāti, darba devējam nav pieejams. Proti, darba devējs nav informēts par situāciju un rīkojas atbilstoši likumam.
Vairāk informācijas LV portāla publikācijā >>
Komunikācija ir svarīga jebkuros apstākļos. Tomēr gadījumos, ja saslimšana ir paredzama vai veidojas ilgstoša, darbiniekam slimības laikā jāizmanto iespēja sazināties ar darba devēju un viņu informēt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
