Jūsu jautājumā sniegtā informācija nav pietiekama, lai saprastu, vai Jums atlaišanas pabalsts bija jāizmaksā.

Atlaišanas pabalsts darbiniekam obligāti pienākas Darba likuma (DL) 112. pantā noteiktajās situācijās.

Respektīvi, atlaišanas pabalsta izmaksa, ievērojot Darba likuma regulējumu,  ir atkarīga no iemesla. To parasti norāda  uzteikuma pamatojumā. Tātad ir svarīgi,  kāds DL pants ir bijis norādīts uzteikumā.

Ja darba devējs ir uzteicis Jums darba līgumu, pamatojoties uz 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktu, tad atlaišanas pabalsts ir jāizmaksā šādā apmērā:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie konkrētā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Otra situācija atlaišanas pabalsta izmaksai ir darbinieka paša rakstīta uzteikuma gadījumā, ja pamatojums ir DL 100. panta piektā daļa jeb tikumības un taisnprātības apsvērumi, kas darbiniekam neļauj turpināt darba attiecības. Ja darbinieks atbilstoši šā likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu iepriekš minētajā apmērā.

Ja uzteikumā ir norādīts cits pamatojums, atlaišanas pabalsts nav obligāti jāizmaksā.

No 2005. gada Darba likuma (DL) 112. pants paredz, ka atlaišanas pabalsta apmērs ir tieši saistīts ar darbinieka stāžu pie konkrētā darba devēja un darbinieka vidējās izpeļņas aprēķinu par konkrēto laiku.

Tātad, ja atlaišanas pabalsts vispār bijis jāizmaksā, tad būtu jāievēro kopējais Jūsu darba stāžs pie attiecīgā darba devēja.