Civillikuma 1075. pants noteic, ka gadījumā, ja kopīpašnieki nevar vienoties par īpašuma dalīšanas veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu. Līdz ar to citētā norma kā vienu no dalīšanas veidiem paredz īpašuma pārdošanu otram kopīpašniekam vai trešajām personām, kas pilnībā atbilst izskatāmās lietas apstākļiem. Tas nozīmē, ka tiesai nav nepieciešamības risināt strīdu ar lozi. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka optimālākais risinājums ir izlīgums, kas kopīpašuma izbeigšanas lietās ir abpusēji izdevīgākais strīda jautājuma noregulējuma veids.