E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32259
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Vai dzīvokļu īpašnieki var balsot elektroniski

J
jautā:
04. aprīlī, 2024
Kārlis

Labdien! Pirms kāda laika tika veikta dzīvokļu īpašnieku aptauja elektroniskā veidā, izmantojot bill.me portālu. Vairākums īpašnieku nobalsoja par konkrētā jautājuma pieņemšanu. Pēc tam sekoja citu kaimiņu pretenzijas, ka aptauja tikusi veikta juridiski nekorekti, jo notikusi šajā portālā, un ka viņi nemaksāšot šīs papildu izmaksas, par kurām nobalsoja vairākums. Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka balsošana var tikt veikta aptaujas veidā, bet nav precizēts, vai aptauja var tikt veikta “uz papīra” vai citā veidā. Vai elektroniski organizētas aptaujas ir juridiski korektas, un vai pieņemtie lēmumi ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem? Paldies jau iepriekš. 

A
atbild:
08. aprīlī, 2024
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Ieva Keterliņa, zvērināta advokāte

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta pirmo daļu “dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību, tostarp izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība”. 

Tomēr nav aizliegts izmantot platformas, kurās aptaujas anketas var parakstīt ar elektronisko parakstu, piemēram, autorizējoties ar e-parakstu vai internetbanku. Proti, lai izmantotu pārvaldnieka e-pakalpojumu sistēmu, kurā var parakstīt aptaujas anketu elektroniski, nevarētu uzskatīt, ka pirms tam ir nepieciešams šādu kārtību paredzēt ar kopības lēmumu. Situācija būtu strīdīgāka tad, ja autorizēties sistēmā varētu tikai ar lietotājvārdu un paroli un nebūtu iespējams identificēt anketas parakstītāju. Tādā gadījumā tomēr ieteiktu sākumā par šādu kopsapulces sasaukšanas norises kārtību iepriekš pieņemt lēmumu, izmantojot kādu no Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrās daļas apakšpunktos noteiktajiem sapulču sasaukšanas veidiem. 

Konkrētajai situācijai būtu pēc analoģijas jāpiemēro Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta astotā daļa, kas paredz: “ja lēmumi aptaujas veidā tiek pieņemti atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajai kārtībai, dzīvokļa īpašnieks balsojot izmanto Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka kārtību, kādā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti”.  

Šajā situācijā netiek izmantota Būvniecības informācijas sistēma, bet cita platforma, tomēr jebkurā gadījumā ir jāparedz iespēja lēmuma pieņemšanā piedalīties visiem dzīvokļu īpašniekiem, pat ja viņiem nav elektroniskā paraksta un nav iespējas piedalīties anketēšanā elektroniskā formātā. 

Jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības apstrīdēt kopības pieņemtos lēmumus triju mēnešu laikā no brīža, “kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas” (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa). Kopības lēmumi var būt absolūti spēkā neesoši un apstrīdami. Absolūti spēkā neesošs lēmums var būt tad, ja tas ir pretrunā ar normatīvajos tiesību aktos noteikto.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 111 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas