No Latvijas ievēlēto EP deputātu piektajā darba gadā paveiktais 

Paveiktais 

Ieguvums 

Transporta komitejas atzinuma par “Lielas noslodzes transportlīdzekļu CO 2 emisiju standartu pārskatīšana” sagatavotājs un darbs pie tiesību aktiem par kuģošanas drošības uzlabošanu.  

Sadarbībā ar Eiropas ostu asociāciju un Baltijas ostu organizāciju iesniedza vairākus labojumus šajos dokumentos, lai pārstāvētu ostu - tai skaitā Latvijas - intereses. 

Kā delegācijas ES un Centrālāzijas valstu sadarbībai priekšsēdētāja vietnieks piedalījās investoru konferenču atklāšanā un tikās ar šo valstu amatpersonām. 

Stiprināta ES - arī Latvijas - ekonomika. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Kā ziņotājs vadīja darbu pie likuma par Eiropas digitālo publisko pakalpojumu sadarbspēju. Tas nosaka, kā valsts un pašvaldību informācijas sistēmām visā ES ir jāspēj “sarunāties”  savā starpā, lai tās ātri sniegtu pakalpojumus cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā un visā Eiropā.  

Visi publiskie pakalpojumi ir jārada digitāli pieejami. Tas ļaus Latvijas cilvēkiem vieglāk un ātrāk risināt  jautājumus, iesniegt informāciju,  saņemt pakalpojumus no citu valstu iestādēm. 

Kā ēnu ziņotājs strādāja pie likuma par obligātiem zibmaksājumiem visu Eiropas banku starpā. 

Latvijas cilvēki var būt droši, ka visu cilvēku un uzņēmumu eiro maksājumi no visām bankām Eiropā tiks izpildīti 10 sekunžu laikā. 

Kā ziņotājs vadīja darbu pie ziņojuma par Eiropas Banku Savienību, kurā norādīts ceļš, kā Eiropas bankām kļūt noturīgākām pret krīzēm, lai tās netiktu glābtas par nodokļu naudu un cilvēku noguldījumi būtu drošībā. Kā arī - lai bankas nekur Eiropā nevarētu apiet Krievijai noteiktās sankcijas.  

Pilnveidotā Eiropas banku savienībā Latvijas cilvēkiem un uzņēmumiem būs plašākas iespējas piekļūt Eiropas banku piedāvājumam ar labākiem noteikumiem kredītiem un norēķiniem. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Starptautiskās tirdzniecības komitejā sagatavojusi virkni lēmumu par finansiālu atbalstu Ukrainai. EP pārliecinoši nobalsojis gan par makroekonomisko palīdzību kopumā 68 miljardu eiro vērtībā, gan par ES tirgus liberalizāciju Ukrainas lauksaimniecības produktiem, vienlaikus sabalansējot atbalstu Ukrainai ar ES lauksaimniecības nozares aizsardzības pasākumiem. 

Nodrošināts pastāvīgs un efektīvs Eiropas atbalsts Ukrainai visos līmeņos un ar visiem Eiropas rīcībā esošajiem instrumentiem — ne tikai ar ieročiem un sankcijām pret agresorvalsti Krieviju, bet arī tirdzniecībā, lai palīdzētu Ukrainas ekonomikai. 

Šajā sasaukumā sagatavojusi divus ziņojumus par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Ziņojumi ietver rekomendācijas ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kuru rada ļaunprātīgas manipulācijas ar informāciju. 

Efektīvāka un ātrāka rīcība ES un dalībvalstīs, lai novērstu manipulācijas ar informāciju un pasargātu cilvēku prātus no informācijas kara ietekmes un sekām – ātrāk tiek izstrādātas virkne likumdošanas iniciatīvu, tai skaitā Eiropas Komisija nāks klajā ar pamatīgāku plānu ārvalstu ietekmes mazināšanai. 

Pateicoties darbam daudzu gadu garumā un ciešai sadarbībai ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kopš 2023. gada komunistiskā režīma masu deportāciju upuri un represijās cietušie Eiropas Parlamentā turpmāk ik gadu tiks godināti oficiālā piemiņas ceremonijā. 

Baltijas un Austrumeiropas valstis beidzot sasniegušas jaunu sapratnes līmeni Eiropas Parlamentā, Eiropas politiskajā elitē un akadēmiskajā sabiedrībā. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Kā ēnu ziņotāja strādāja pie atkritumu direktīvas atjauninātās redakcijas. Tā paredz, ka pārtikas atkritumi ražotājiem būs jāsamazina par 20 % un tostarp veikaliem par 40 % līdz 2030. gadam. Lielveikaliem arī būs jāparedz nepārdotās pārtikas ziedošana. Savukārt apģērbu ražotājiem būs jāmaksā nodeva par katru pārdoto apģērba gabalu, kas palīdzēs ne tikai mazināt t.s. ātro modi, bet arī stimulēs ražot kvalitatīvāku apģērbu, kas kalpo ilgāk. 

Tuvāko gadu laikā arī Latvijā katrā apkaimē būs obligāti jānovieto ne tikai tvertne pārtikas atkritumiem, bet arī nonēsātam vai vairs nevajadzīgam apģērbam un citiem tekstilizstrādājumiem.  

Kā ēnu ziņotāja strādāja pie ziņojuma par labvēlīgas vides izveidošanu mazajiem un strauji augošajiem uzņēmumiem (t.s. startapiem). Savos priekšlikumos deputāte vērsa uzmanību galvenokārt tieši uz finansējuma trūkumu un to nevienlīdzīgo sadali, kas neļauj Eiropas jaunajiem uzņēmumiem, it sevišķi mazajās valstīs, augt tik ātri, cik citur.  

Pieņemtajā ziņojumā iekļautas  norādes uz Latvijai svarīgiem aspektiem, tostarp faktu, ka tādās valstīs kā Latvija jaunuzņēmumiem izteikti trūkst ne tikai privātā finansējuma, bet arī ES finansējuma. Daudz ES līdzekļu nonāk dalībvalstīs ar jau labi izveidotu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Atbalstītajā ziņojuma redakcijā arī iekļauti D. Melbārdes priekšlikumi, kuri paredz mērķētāku atbalstu kultūras un radošajiem sektoriem un industrijām, ņemot vērā to specifisko uzbūvi. 

Kā ēnu ziņotāja strādāja pie direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem pārskatīšanas, īpašu uzmanību pievēršot patērētāju aizsardzībai.  

Jaunās direktīvas izmaiņas samazina administratīvo slogu un izmaksas patērētājiem, tostarp nodrošinot, ka nolietoto saules paneļu utilizācijas izmaksas sedz ražotāji. Tāpat līdz ar “fotovoltaiskie paneļi” kategorijas ieviešanu savākšanas mērķi tagad ir precīzāk definēti, atbilstoši paneļu dzīves ilgumam, nevis tirgū izlaisto produktu apjomam. Šīs izmaiņas veicina ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu un uzlabo vides aizsardzību. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Kā Budžeta komitejas pastāvīgais ziņotājs vadīja sarunas ar valdību pārstāvjiem un Eiropas Komisiju par Finanšu regulas jeb ES naudas pārvaldes un piešķiršanas noteikumu pārskatīšanu. 

Pastiprināti noteikumi par pārredzamību, korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu apkarošanu. Regulā ir nostiprinātas ES vērtības un pamattiesības, kā arī pienākums uzņēmumiem, saņemot ES finansējumu, ievērot. Tā tiek aizsargāti arī darba ņēmēji Latvijā. 

Kā ziņotājs par Eiropas Parlamenta 2024. gada budžetu uzsvēra daudzveidības un plašas ģeogrāfiskās pārstāvības nozīmi EP darbinieku vidū. Kā savas grupas pārstāvis LIBE komitejā sagatavoja ēnu atzinumus par 13 ES iestāžu budžeta izpildi, īpaši iestājoties par Eiropas Prokuratūras (EPPO) lomas un neatkarības palielināšanu. 

Plašākas Latvijas iedzīvotāju iespējas veidot karjeru Eiropas Parlamentā.  

EPPO pilnvaru stiprināšana palīdzētu saukt pie atbildības likumpārkāpējus, tādējādi nodrošinot, ka Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem un netiek izmantoti nelikumīgi. 

Atbilstoši S&D grupas vērtībām EP aizstāv Lūgumrakstu komitejā iesniegtu petīciju ar vairāk nekā 4500 parakstiem, kuras mērķis ir panākt, lai Latvija automātiski piešķirtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš ir bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, neprasot valodas zināšanas un minimālo ienākumu līmeni. 

Lūgumrakstu komiteja apstiprinājusi lūgumrakstu un turpina darbu, aicinot Eiropas Komisiju rīkoties, lai risinātu šo jautājumu ar Latvijas valdību. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Piedalījās rezolūcijas izstrādē par nepieciešamību ES nelokāmi atbalstīt Ukrainu, kurā aicina dalībvalstis būtiski palielināt un paātrināt savu militāro atbalstu, kā arī veicināt ieguldījumus Eiropas aizsardzības rūpnieciskajā ražošanā. Šogad arī saņemti pirmie rezultāti pilotprojektam - pētījumam, kas analizē juridiskās iespējas, kā efektīvāk konfiscēt Krievijas līdzekļus, nododot tos Ukrainai. 

Atbalsts Ukrainai stiprina arī Latvijas drošību. Eiropai kļūstot militāri spēcīgākai un uzlabojot valstu militāro sadarbību un ražošanu, Eiropā būtu sava, pamatīga aizsardzības bāze. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas ar atbilstošām investīcijām varētu kļūt par nopietniem Eiropas tirgus dalībniekiem. Militārā rūpniecība pozitīvi ietekmētu ekonomiku, radītu darba vietas un attīstītu tehnoloģijas. 

Lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu mazo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, Ekonomikas komitejā bijusi ēnu ziņotāja par kapitāla tirgus likumiem, kas stimulēs ekonomiku un radīs jaunas un labāk apmaksātas darba vietas. Izstrādāja arī savas frakcijas pozīciju noteikumiem par finanšu un investīciju produktu konkurētspēju. 

Jaunie noteikumi palīdzēs uzņēmumiem biržā piesaistīt investoru līdzekļus attīstībai. Tādējādi jo īpaši jaunuzņēmumi paliks pie mums, nevis pārcelsies uz, piemēram, ASV. Savukārt iedzīvotāji savus iekrājumus, kas pašlaik banku depozītos sniedz minimālu peļņu, varēs ieguldīt Latvijas ekonomikas izaugsmē. ES mērogā uzlabotie likumi ļaus uzņēmumiem gadā ietaupīt teju 200 miljonus eiro. 

Vides komitejā strādājusi pie vairākiem ziņojumiem birokrātisko ziņošanas prasību samazināšanai tādās jomās kā infrastruktūra un transports. Līdzdarbojusies tādu aprites ekonomikas likumu izstrādē, kas samazinās iepakojuma apjomu, veicinās tā otrreizēju pārstrādi, samazinās izmestās pārtikas apjomu un uzlabos iespējas labot elektrotehniku un citas preces. Iestājusies par atbalsta piešķiršanu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kam jaunie noteikumi jāievieš. 

Izstrādātie noteikumi palīdzēs iedzīvotājiem ietaupīt finanšu un dabas resursus. Samazinot atkritumos izmestās pārtikas apjomu par 40 %, tas četru cilvēku mājsaimniecībai gadā ļaus ietaupīt vidēji 400 eiro. Samazinot preču iepakojumu apjomu, tiks pasargāta vide, veicinātas inovācijas. 

Ziņošanas prasību samazināšana ir būtiska MVU un mikrouzņēmumiem, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu. 

Paveiktais 

Ieguvums 

Visa sasaukuma laikā aktīvi piedalījies svarīgāko ES finanšu instrumentu izstrādē, kas devuši tiešu labumu Latvijas ekonomikai: Atveseļošanas un noturības mehānisms, RePowerEU, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments un citi. 

Aicinājis Latvijas valdību maksimāli izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma grantus, to apjoms Latvijai, salīdzinot ar sākotnēji plānoto, palielināts par 170 miljoniem eiro. 

Aicinājis visā ES aizliegt pilsonības tirgošanu un uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. 

Lielāka drošība Latvijā un Eiropā. 

Vēstulē Eiropas Komisijai aicinājis aizliegt Krievijas graudu importu Eiropā. 

Pārstājot pirkt Krievijas graudus, Eiropa mazinātu Krievijas ienākumus.