EP deputāti rosina izveidot “militāro Šengenas zonu”, lai pretotos iespējamajai Krievijas agresijai

Rezolūcijas projekts par militāro mobilitāti, ko pirmdien pieņēma Transporta un Aizsardzības komitejas, uzsver steidzamo nepieciešamību atvieglot karaspēka, ekipējuma un militāro aktīvu ātru pārvietošanu pāri robežām visā Eiropā, lai būtu gatavi pretoties iespējamai Krievijas agresijai. Deputāti norāda, ka tas ir būtisks priekšnoteikums kopējai Eiropas drošībai un aizsardzībai, turklāt ļoti svarīgi Baltijas valstīm un Polijai. Deputāti norāda, ka militārās mobilitātes uzlabošanā ir panākts ievērojams progress, taču joprojām pastāv ievērojami administratīvi, finansiāli un arī infrastruktūras šķēršļi. Tas nozīmē, ka militārā aprīkojuma pārvietošana ES teritorijā dažkārt var aizņemt vairāk nekā mēnesi.

Ceļā uz “militāro Šengenas zonu”

Deputāti aicina ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju palielināt ieguldījumus transporta infrastruktūrā, jo īpaši četros ES militārās mobilitātes koridoros, plašāk izmantot digitālos risinājumus un paātrināt pārrobežu pārvietošanas atļauju izsniegšanu. Transporta un Aizsardzības komitejas vēlas redzēt “militāro Šengenas zonu”, ko stiprinātu militārās mobilitātes darba grupa un Eiropas koordinators efektīvākai dažādu iniciatīvu īstenošanai. Deputāti aicina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi šī mērķa sasniegšanai un ierosina izveidot ES digitālo vienoto kontaktpunktu pārrobežu pārvietošanas atļauju izsniegšanai militārajam aprīkojumam.

Atbilstošs finansējums

Deputāti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nākamajā ilgtermiņa budžetā palielināt militārās mobilitātes budžetu līdz vairāk nekā 17 miljardiem eiro. Viņi aicina ES dalībvalstis neveikt samazinājumus šajā priekšlikumā, kā tas notika ar 2021.–2027. gada budžetu, kad ierosinātie līdzekļi tika samazināti par 75 %. Lai īstenotu 500 infrastruktūras “karstāko punktu”, piemēram, tiltu vai tuneļu, modernizāciju un nodrošinātu četru koridoru pilnīgu darbību, būtu nepieciešami vismaz 100 miljardi eiro, viņi piebilst, aicinot Komisiju vienkāršot procedūras, lai saņemtu finansējumu divējāda lietojuma projektiem.

ES un NATO sadarbība

Militārā mobilitāte ir ES un NATO sadarbības prioritāte, un tā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedroto spēku pārvietošanos miera, krīzes vai kara laikā, teikts pieņemtajā tekstā. Tajā aicināts regulāri rīkot kopīgas mācības un stresa testus, lai identificētu un novērstu šķēršļus. Deputāti arī vēlas, lai ES sekotu NATO piemēram un nodrošinātu, ka ātrās reaģēšanas spēki varētu šķērsot ES iekšējās robežas trīs dienu laikā “miera laikā” un 24 stundu laikā krīzes situācijā.

Citāti

Transporta un tūrisma komitejas ziņotājs Roberts Zīle (ECR, Latvija) teica: “Esmu priecīgs par balsojuma pozitīvo iznākumu. Pašlaik militārajai mobilitātei ir pārāk daudz šķēršļu, kurus varētu ātri novērst bez liela finansējuma. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku – mums jārīkojas un jāsasniedz viegli sasniedzamie mērķi. Komisijas priekšlikums jāizskata ar tādu pašu steidzamību.”

Drošības un aizsardzības komitejas ziņotājs Petrs Auštrevičs (Renew, Lietuva) piebilda: “Lai saglabātu Eiropas spēku un spēju atturēt jebkuru agresoru, ir ļoti svarīgi parādīt mūsu gatavību rīkoties. Tas ietver spēju ātri izvietot karaspēku un aprīkojumu visā Savienībā. Administratīvo šķēršļu pārvarēšana un kapacitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšana nav luksuss, bet nepieciešamība. Eiropas Parlaments norāda uz veicamo darbu, lai izveidotu patiesu „militāro Šengenas zonu”, un tas jādara iespējami īsā laikā.”

Turpmākie soļi

Nenormatīvās rezolūcijas projekts par militāro mobilitāti tika pieņemts ar 56 balsīm par, 11 balsīm pret un diviem deputātiem atturoties. Balsojums plenārsēdē varētu notikt decembrī.

Vispārēja informācija

19. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar militārās mobilitātes paketi, kuras mērķis ir atvieglot karaspēka, aprīkojuma un militāro resursu pārvietošanu visā Eiropā.