Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu.

Likums noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. panta ceturtajai daļai īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto dzīvokļa īpašumu, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto dzīvokļa īpašumu, un tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu dzīvokļa īpašumu atsavina Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, proti, atklātā izsolē trešajām personām. Turklāt dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.

Dzīvokļa novērtēšanu parasti organizē mantas novērtēšanas komisija, kura ir tiesīga pieaicināt vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus. Dzīvokļa īrnieks, lai noskaidrotu dzīvokļa tirgus vērtību un izvērtētu atsavināšanas procesa uzsākšanas lietderību, var pats vērsties pie sertificēta vērtētāja un noskaidrot dzīvokļa cenu.