Maksātnespējas kontroles dienests sniedz šādu viedokli, ņemot vērā iesniegumā norādītos faktiskos apstākļus.

No iesnieguma satura varam secināt, ka Jums ar vīru ir kopīgs kredīts, kur Jūs esat galvotāja. Civillikuma 1692. pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvenā parādnieka saistības pret kreditoru, kas izriet no kredīta līguma, ir galvenā saistība, bet galvinieka saistības pret kreditoru, kas izriet no galvojuma līguma, ir akcesora (papildu) saistība. Galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.

Galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, kura nav atkarīga no galvenā parāda pastāvēšanas. Galvojumu var izbeigt tikai tāda personas darbība, kuras rezultātā tiek dzēsts galvenais parāds, proti, parāda atmaksa, atcēlējlīguma vai izlīguma, vai saistības pārjaunojuma līguma noslēgšana.

No minētā secināms, ka galvenā parādnieka maksātnespējas process neizbeidz saistību, kas izriet no galvojuma, tāpat kā galvinieka maksātnespējas process neizbeidz galveno saistību. Pat pēc galvenā parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanas un saistību dzēšanas kreditoram saglabājas tiesības prasīt pielīgto saistību izpildi no galvotāja, ja vien šīs saistības nav pilnā apmērā izpildītas galvenā parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros. Līdz ar to galvenā parādnieka atbrīvošana no saistībām tā maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvinieka atsvabināšanu no saistībām.

Ievērojot minēto, norādām, ka Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju, līdz ar to, ja parādnieka saistību dzēšanas procedūra ir sekmīgi pabeigta, parādnieks tiek atbrīvots no visām neizpildītajām saistībām (izņemot Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā minētās).

Ja Jūsu vīrs vēlas iziet maksātnespējas procesu, tad saskaņā ar Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu un 133. panta pirmās daļas 3. punktu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai parādnieks var iesniegt kopā ar laulāto, t.s. "ģimenes maksātnespējas procesu". Kopīga fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas mērķis ir samazināt fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas izmaksas. Tā kā ne Maksātnespējas likumā, ne Civilprocesa likumā nav iekļauts "ģimenes maksātnespējas procesa" turpmākas norises regulējums, tad pēc pasludināšanas maksātnespējas process attiecībā uz katru personu tiek turpināts kā atsevišķs process un attiecībā uz katru personu tiek individuāli piemērotas Maksātnespējas likuma normas. Katram parādniekam tiek īstenota atsevišķa bankrota procedūra un pasludināta atsevišķa saistību dzēšanas procedūra, tādējādi arī saistību dzēšanas plāns tiek sagatavots katram atsevišķi, ņemot vērā katra parādnieka individuālo saistību apmēru.

Norādām, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja katrai no minētajām personām pastāv Maksātnespējas likuma 129. panta pirmās daļas 3. punktā minētā pazīme - nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un viņa laulāto [..], ja tā pārsniedz 5000 eiro. Līdz ar to, lai iesniegtu "ģimenes maksātnespējas procesa" pieteikumu, starp parādnieku un viņa laulāto jāpastāv vismaz vienai neizpildītai kopīgai blakus saistībai vai solidārai saistībai.

Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu jautājuma izlemšana par fiziskās personas maksātnespējas procesa, arī "ģimenes maksātnespējas procesa", piemērošanu ir vienīgi tiesas kompetencē.

Iesniedzot tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 133. panta pirmās daļas 3. punktu, parādnieks kopā ar ieinteresētajām personām (neatkarīgi no to skaita) iemaksā tikai vienu fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu (šobrīd 860 eiro) apmērā. Tāpat, ņemot vērā, ka tiek iesniegts viens kopīgs fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktam parādniekam kopā ar ieinteresētajām personām jāiemaksā valsts nodeva 70 eiro apmērā.

Tiesa, pirms pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, pārbauda, vai attiecībā uz parādnieku un katru ieinteresēto personu, ar kuru parādnieks iesniedza kopīgu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir attiecināmas Civilprocesa likuma 363.²⁷ panta otrajā daļā minētās pazīmes. Tostarp, tiesa pārbauda, vai iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu. Tāpat tiesa pārbauda, vai parādnieks pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (Maksātnespējas likuma 127. panta pirmā daļa).

Maksātnespējas likuma 134. panta otrajā daļā ir noteikts, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas visas uzsāktās tiesvedības tiek apturētas.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 152. panta pirmo daļu saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra. Saistību dzēšanas procedūras īstenošanai parādniekam ir jāsastāda saistību dzēšanas plāns, kurā, cita starpā, norādāms saistību dzēšanas termiņš, paredzamais parādnieka mēneša ienākumu apmērs un paredzamais kreditoru parādu segšanai novirzāmais ienākumu apmērs. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktu parādniekam saistību dzēšanas procedūras ietvaros ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus. Lai īstenotu minēto plānu, parādniekam ir pienākums vismaz vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās mēnešalgas pirms nodokļu samaksas, katru mēnesi novirzīt kreditoru prasījumu segšanai (t.i., šobrīd vismaz 143,33 eiro). Ja persona negūst pietiekamus ienākumus, lai kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzītu vismaz likumā noteikto līdzekļu minimālo apmēru, pastāv pamatotas šaubas, vai saistību dzēšanas plāns ir izpildāms.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. panta pirmo daļu, ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, tad pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas. Maksātnespējas likuma 165. panta pirmā daļa paredz, ka parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja viņš ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības. Atbilstoši minētās normas trešajā daļā noteiktajam, lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas kontroles dienestam šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.