Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: “Pašvaldības parasti nemēdz izrakstīt rēķinus, visticamāk, to darījusi kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Uz kapitālsabiedrībām attiecināms Komerclikuma regulējums, kura 406. pantā ir noteikts: “No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.” Tas nozīmē – ja pašvaldības kapitālsabiedrība sešus gadus nav likusies ne zinis par attiecīgo parādu piedziņu, tad ir iestājies noilgums. Minētais trīs gadu noilguma termiņš piemērojams no 2010. gada 1. janvāra. Bet tas ir tikai tad, ja rēķinu patiešām atsūtījusi pašvaldības dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (komersants). Tātad – precīzi būtu jāzina, tieši kāda institūcija vēlas parādu piedzīt. Te jāņem vērā, ka Civillikuma 1895. pants paredz: visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.”

Protams, vēl svarīgi arī tas, vai laikposmā kopš 2010. gada apsaimniekotājs tomēr nav parādniekam nosūtījis atgādinājuma vēstules par rēķinu nomaksu, tikai tās palikušas nepamanītas. Arī tad noilgums neiestājas.

Tā kā jautājumā ir būtiskas neskaidrības, parādu lietā ieteicams vērsties pēc konsultācijas pie advokāta vai eksperta dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā.