Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pakistānas iedzīvotājs samaksā par iespēju būt par tēvu ES bērnam, lai dabūtu iespēju uzturēties ES. Sieviete Latvijas iedzīvotāja, bērns arī. Darījums notika Vācijā. Tagad māte ar bērnu ir Latvijā. Galvenais jautājums: ja nāksies tiesāties, kādas iespējas pierādīt, ka bērns nav pakistānieša? Vai tas var notikt Latvijā? Esmu vecāmamma, bērns jau gadu dzīvo ar mani, un meita ir bezatbildīga, bez darba un jau otrā bērna gaidās. Baidos, ka, iejaucoties bāriņtiesai, meklēs tēvu un tas var paņemt sev mazo, kaut vai lai atpelnītu izdevumus, ko ir cietis. Pārdot, piemēram, jo tas nav viņa bērns. Musulmanim svešu asiņu kristietis nav vajadzīgs. Tās ir emocijas... bet tomēr.
Aprakstītā informācija liecina, ka situācija ir gana sarežģīta, turklāt rada aizdomas par cilvēktirdzniecības gadījumu, ko bērna interesēs būtu pēc iespējas ātrāk atrisināt.
Bērna vecmāmiņai ir vairākas iespējas, kā rīkoties.
Pirmkārt, pēc palīdzības vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā, lai saņemtu konsultāciju ģimenes situācijas risināšanā, tādējādi nodrošinot bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Bāriņtiesu likums paredz, ka bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Turklāt Bāriņtiesu likuma 17. pantā noteikti bāriņtiesas vispārīgie pienākumi, tostarp aizstāvēt bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē, izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka [..] rīcību.
Otrkārt, ņemot vērā starpvalstu elementu konkrētajā lietā, var vērsties ar lūgumu sniegt konsultāciju un viedokli situācijas risināšanai Tieslietu ministrijā. Atbilstoši Tieslietu ministrijas nolikuma 5.punktā noteiktajam ministrija izskata tai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu, koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu, atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi utt.
Tāpat saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikuma 4. punktā noteiktajām ministrijas funkcijām Ministrija izstrādā, organizē un koordinē valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Detalizētāku informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanu var iegūt Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapas sadaļā Pakalpojumi vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, iepazīstoties ar jautājumu, uzsvēra, ka jebkurā gadījumā, ja persona pati ir saskārusies ar cilvēktirdzniecības gadījumu, par tādu zina vai ir aizdomas par to, ir jārīkojas. Informāciju par cilvēku tirdzniecību var meklēt vairākās tīmekļvietnēs, piemēram, www.cilvektirdznieciba.lv; www.patverums-dm.lv; www.martaliepaja.lv, savukārt konsultācijas var saņemt visu diennakti, zvanot uz tālruņa numuru +371 28612120, ja persona atrodas Latvijā, vai +371 26337711, ja persona atrodas ārvalstī. Vienlaikus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, vienalga, vai tas, piemēram, ir fiktīvo laulību un seksuālās ekspluatācijas vai piespiedu darba gadījums, var vērsties attiecīgās valsts policijā gan klātienē, gan zvanot (Eiropas Savienības vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs ir 112).
Ar situācijas izklāstu vērsāmies arīdzan Valsts policijā, kura ieteica vienlaikus vērsties ar iesniegumu policijā un sazināties ar patvērumu “Droša māja”, kur strādājošie pieredzējušie speciālisti var palīdzēt gan meitai attapties no iespējamiem nepatīkamiem notikumiem ar pakistānieša nodrošināšanu ar iespēju uzturēties ES, gan iedrošināt meitu sadarboties ar policiju, kā arī palīdzēs atrisināt bērna paternitātes jautājumu.
Atbilstoši regulējumam Latvijā paternitātes atzīšanu iespējams atcelt tikai tiesas ceļā likumā noteiktos gadījumos un termiņā. Atbilstoši Civillikuma 156. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesa var atzīt paternitāti par neesošu, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.
Personu, kas ir tiesīgas apstrīdēt paternitātes atzīšanu, loks ir noteikts Civillikuma 156. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā. Proti, paternitātes atzīšanu ir tiesīgi apstrīdēt:
Būtiski uzsvērt, ka tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Izņēmums ir, ja persona pati ir cēlusi šādu prasību tiesā un mirusi pirms tiesas lēmuma pieņemšanas. Tādā gadījumā viņas celto prasību mantinieki var turpināt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
