Iepazīstoties ar jautājumu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sniedza šādu viedokli:

“Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 Adopcijas kārtība 23. punktā ir noteikts, ka sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā bāriņtiesa pieprasa arī informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām.

Atbilstoši Civillikuma 163. pantā noteiktajam par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Savukārt Krimināllikuma 16. pants nosaka, ka persona, kas labprātīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav saucama pie kriminālatbildības. Līdz ar to minēto personu nevar uzskatīt par sodītu Krimināllikuma izpratnē un persona ir tiesīga uzsākt bērna adopcijas procesu.           

Vienlaikus VBTAI akcentē, ka, pamatojoties uz noteikto bāriņtiesas darbības principu prioritāri nodrošināt bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, pēc adopcijas lietas ierosināšanas bāriņtiesa iegūst visaptverošu informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu, novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai. Gadījumā, ja administratīvās lietas ietvaros tiks iegūta jebkāda informācija par personas vardarbīgu izturēšanos, nelikumīgām darbībām vai darbībām pret tikumību, bāriņtiesai būs rūpīgi jāizvērtē minētā informācija kopsakarā ar visiem adopcijas lietas materiāliem bērnu vislabākajās interesēs.

Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa pieņem atbilstošu lēmumu.

VBTAI sniegtā informācija vērtējama vienīgi kā VBTAI viedoklis, kas nav saistošs citām personām un institūcijām.”