Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.199 „Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs” 2.2.punktam ieslodzītais cietumā bez maksas var saņemt tikai neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

Šobrīd ieslodzītās personas (apcietinātie un notiesātie), līdzīgi kā brīvībā esošas personas, zobus ārstēt var tikai par saviem līdzekļiem. Ieslodzītajam nepieciešamības gadījumā ir jāvēršas ar iesniegumu pie cietuma priekšnieka, lūdzot nodrošināt iespēju par saviem līdzekļiem salabot zobus. Savukārt ieslodzījuma vietu administrācijai ir jānodrošina ieslodzītajam pieeja stomatologa pakalpojumiem, kas sevī ietver pārbaudi, konsultāciju, neatliekamo palīdzību. Taču zobu plombēšana ieslodzītajam ir jāveic par saviem līdzekļiem.

No Tiesībsarga biroja darbinieku pārbaužu vizītēs iegūtās informācijas secināms, ka akūtu zobu sāpju gadījumā ieslodzītajam cietuma ārsti sākotnēji izsniedz pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļus, savukārt nepieciešamības gadījumā zobu izrauj. Katrā individuālā gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai ieslodzītajam ir bijusi nodrošināta pieeja ārstam stomatologam, kādi ir stomatologa novērojumi un secinājumi un vai ir sniegta neatliekamā palīdzība zobu sāpju remdēšanai.

Vienlaikus svarīgi ir zināt, vai ieslodzītais brīvības atņemšanas iestādē strādā un saņem atlīdzību vai viņu finansiāli atbalsta radinieki vai draugi, proti, vai personai ir iespēja par saviem līdzekļiem parūpēties par savu veselību.

Tiesībsarga ieskatā, ieslodzījuma vietas administrācijai sadarbībā ar ieslodzīto personu katrā šādā gadījumā ir jāatrod individuāls risinājums, lai ieslodzītais ilgstoši neciestu sāpes. Pretējā gadījumā var tikt konstatēts spīdzināšanas aizlieguma pārkāpums, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmes 95.pantā un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantā.