No situācijas apraksta secināms, ka starp vecākiem ir strīds par bērna dzīvesvietu. Strīds ir jārisina, savstarpēji vienojoties, bet, ja tas nav iespējams, strīdu izšķirs tiesa, izskatot lietu par laulības šķiršanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.panta pirmo daļu lietā par laulības šķiršanu prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes tiesības izmantošanu un  uzturlīdzekļiem bērnam. Lietās, kas skar bērnu, tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.

Tātad jautājumā par bērna dzīvesvietas noteikšanu bāriņtiesa gatavos atzinumu tiesai, un tajā jābūt atspoguļotam bērna viedoklim. Mātei būs iespēja par apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību, dzīvojot pie tēva, informēt gan bāriņtiesu, gan tiesu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma pirmo un otro daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.

Tātad, izlemjot jautājumu par bērna dzīvesvietu, gan vecākiem, gan bāriņtiesai un tiesai, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.