Jāsāk ar to, ka filmēšana publiskās vietās ir saistīta ar personas datu aizsardzību, jo pastāv iespēja, ka kadrā nokļūs arī cilvēki. Tāpēc katrā gadījumā būtu jāvērtē, vai uzfilmētais materiāls ir personas datu apstrāde un kāds ir filmēšanas nolūks, piemēram, vai video materiālu ir plānots nodot trešajām personām, publicēt internetā u. tml.

2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums. Viens no regulas pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot cilvēka tiesības uz privātumu, kas cita starpā ir viena no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām cilvēka pamattiesībām, un palielināt personas iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personīgo informāciju, tostarp attēlu.

Lai personu datu, tai skaitā attēlu, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:

• [datu subjekta] piekrišana;
• līguma izpilde;
• juridisks pienākums;
• sabiedrības intereses;
• vitālo interešu aizsardzība;
• leģitīmo interešu ievērošana (ko katrs no tiem nozīmē, sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Personas datu apstrādes principi. Vispārīgā datu aizsardzības regula III”).

Vienlaikus jāuzsver, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Regulas 18. apsvērumā ir norādīts, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert ne tikai korespondences vai draugu kontaktinformācijas [tai skaitā personisko video] glabāšanu, bet arī sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.

LV portālā ir pieejami skaidrojumi par dažādām dzīves situācijām, piemēram, dzimšanas dienām, kāzām, skolas izlaidumu, kas ir nozīmīgi personiski notikumi, kurus drīkst fotografēt un filmēt, neprasot īpašu iesaistīto personu atļauju, un vizuālo materiālu var publicēt arī savā sociālā tīkla profilā (skat. “Vai nepieciešama piekrišana kāzu viesu fotografēšanai”). Regulas prasības jāievēro, tiklīdz minētā datu apstrāde tiek veikta profesionāliem, komerciāliem u. tml. nolūkiem.

Taču būtiski uzsvērt, ka jebkura datu apstrāde, tai skaitā personiskām vajadzībām, ir jālīdzsvaro ar citām cilvēka pamattiesībām un brīvībām, kas nostiprinātas citos normatīvajos aktos. Katrā situācijā ir jāizvērtē, vai tādējādi netiek aizskarts personas privātums, gods un cieņa, un, ja persona lūgs fotogrāfiju vai video nepublicēt, šo vēlmi ņemt vērā.  Piemēram, kā norādīts Vispārīgās datu aizsardzības regulas 75. apsvērumā, risku fizisku personu tiesībām un brīvībām – ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību – var radīt personas datu apstrāde, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, jo īpaši, ja apstrāde var izraisīt diskrimināciju, identitātes zādzību vai viltošanu, finansiālu zaudējumu, kaitējumu reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšanu u. tml. 

Nosacījumi videonovērošanai

Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. pantā ir noteikta īpaša atruna attiecībā uz nosacījumiem videonovērošanai. Proti, šī likuma un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības neattiecas arī uz tādu datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē, personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Taču ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem. Piemēram, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, videoreģistratora ierakstu būtu pieļaujams izmantot savu leģitīmo interešu aizstāvībai. 

Datu regulas prasības neattiecas arī uz cita veida datu apstrādi, ko veic fiziskās personas, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām.  Taču par datu apstrādi personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas novērošana plašā mērogā vai gadījumi, kad tiek izmantoti tehniskie palīglīdzekļi informācijas strukturēšanai. Šādai rīcībai ir nepieciešams tiesiskais pamats.

Publiski pasākumi un sabiedrības intereses

Personas savām vajadzībām drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj. Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Fotografēšana un filmēšana publiskos pasākumos. Vispārīgā datu aizsardzības regula VII”.

Dažkārt atļauja filmēt un fotografēt noteikta veida pasākumos tiek nostiprināta ar likumu, un tādā gadījumā šādai datu apstrādei ir vēl viens tiesiskais pamats – likums.  Piemēram, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 22. pants paredz, ka atklātu sapulču, gājienu un piketu laikā drīkst izdarīt audio un video ierakstus, fotografēt un filmēt. Piemēram, Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītajā daļā ir teikts: “Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi,” tikmēr 2018. gada svētku rīkotāji nāca klajā ar atsevišķu paziņojumu, ka fotografēt un filmēt tiek atļauts arī pasākumu apmeklētājiem.

Atbilstoši regulas noteikumiem ir jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants paredz personas tiesības apstrādāt datus (tātad arī video) akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī apstrādāt datus žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses.

Jāuzsver, ka arī žurnālistiem mediju darbā, tāpat kā jebkurai citai personai, kas apstrādā personas datus, ir jāievēro dažādas likumu normas, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma, Pacientu tiesību likuma un citu normatīvu, kas ierobežo noteikta veida satura atspoguļošanu publiskajā telpā. Turklāt atruna par datu apstrādi žurnālistikas vajadzībām neattiecas uz jebkuru, kas publicē kādu informāciju internetā. Mediju darbu Latvijā regulē likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.

Plašāks skaidrojums pieejams LV portāla publikācijā “Vārda brīvība un žurnālistika. Vispārīgā datu aizsardzības regula VI”.

Filmēt aizliegts

Tikmēr vietām normatīvajos aktos ir noteikts aizliegums filmēt un fotografēt. Piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.¹ punktā ir noteikts: “Bez saskaņošanas ar kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde “BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS””.

Kas ir kritiskā infrastruktūra, ir definēts Nacionālās drošības likuma 22.² pantā – tie ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Kritiskā infrastruktūra var būt gan valsts, gan pašvaldību, gan privātīpašumā, un pie tām ir jābūt uzstādītai iepriekš minētajai informatīvajai norādei.

Tāpat bez saskaņošanas ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt valsts aizsardzības objektus. Šādu valsts aizsardzības objektu saraksts ir pieejams Ministru kabineta noteikumu Nr. 1312 “Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” pielikumā. Sarakstā šobrīd ir iekļauti 50 objekti, tai skaitā, piemēram, Drošības policijas ēka (Rīga, Krišjāņa Barona iela 99a), NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (Rīga, Kalnciema iela 11b) u. c.

Privātajā nekustamajā īpašumā (telpās vai teritorijā) fotografēšanas un filmēšanas kārtību nosaka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesiskais lietotājs, atļaujot vai aizliedzot fotografēt un filmēt. Plašāks skaidrojums zvērināta advokāta komentārā LV portāla e-konsultācijā “Vai atļauts fotografēt veikala telpās”.