AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
01. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
29
29

Fotografēšana un filmēšana publiskos pasākumos. Vispārīgā datu aizsardzības regula VII

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu sabiedrībā ir izskanējuši dažādi pārspīlēti un aplami pieņēmumi par to, vai turpmāk ir atļauts fotografēt un filmēt, piemēram, skolas izlaidumā vai tāda mēroga pasākumos kā Dziesmu un deju svētki. Tāpēc, turpinot rakstu sēriju par jaunajiem personas datu aizsardzības noteikumiem, šoreiz pievēršam uzmanību jautājumiem – vai drīkst fotografēt un filmēt publiskus pasākumus? Vai personas uzņemtās fotogrāfijas drīkst publicēt sociālajos tīklos? Vai nepieciešama attēlā redzamo personu piekrišana?

īsumā
  • Personas drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj.
  • Visi, kas ir svētkos, var būt redzami gan televīzijas pārraidēs, gan drukātajos medijos, un apmeklētājiem ar to ir jārēķinās.
  • Publiska pasākuma, piemēram, skolas izlaiduma, kura norise tiek iemūžināta foto un video, organizatoram ir jāievēro informēšanas pienākums.
  • Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām.
  • Publicēt personiskas fotogrāfijas savā sociālā tīkla profilā drīkst, tomēr katrā situācijā ir jāizvērtē, vai tādējādi netiek pārkāptas personas tiesības uz privātumu.

Īsumā par regulu

Viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, kur datu apmaiņa starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem, tostarp ierindas pilsoņu paradumi dalīties ar personisku informāciju, ir sasniegusi milzīgus apmērus.

Tas cita starpā nozīmē, ka datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskam pamatam (regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana), pretējā gadījumā datu apstrāde ir aizliegta. Jāuzsver, ka šāds regulējums bija ietverts arī pirms 18 gadiem pieņemtajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā, tāpēc pamatā tas neievieš neko jaunu un nebijušu.

Jaunums ir būtiski pastiprinātās cilvēka tiesības uz privātumu un iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tā personīgo informāciju, tostarp attēlu (Kas ir personas dati, plašāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Kas ir personas dati? Vispārīgā datu aizsardzības regula I”). Tāpēc mēdz teikt, ka regula ienes ikdienas dzīvē jaunu filozofiju, par ko, iespējams, daudzi līdz šim nebija īpaši aizdomājušies. Attiecībā uz personas attēlu tā nozīmē – ja kāda persona nevēlas, ka viņas attēls parādās publiski pieejamās fotogrāfijās vai video, un tās publiskošanai nav tiesiska pamata, šī vēlme ir jāciena un jāņem vērā, jo tiesības uz privātumu ir viena no cilvēka pamattiesībām. Taču, līdzīgi kā citas personas cilvēktiesību ievērošanas gadījumā, katrā situācijā nav iespējams precīzi aprakstīt pareizu rīcību, lai šīs tiesības netiktu pārkāptas.

Fotografēšana publiskos pasākumos un piekrišana

Vienlaikus apgalvojums, ka regula aizliedz filmēt un fotografēt publiskos pasākumos, ir mīts, uzsvērts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā “Vispārīgā datu aizsardzības regula: mīti un patiesība”. Personas drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj. Turklāt vēsturiska notikuma iemūžināšana fotogrāfijās vai video atbilst sabiedrības interesēm, kas cita starpā ir viens no iespējamiem tiesiskajiem pamatiem personas datu apstrādei. “Pašām personām ir jāapzinās, ka, apmeklējot sabiedriski nozīmīgus publiskus pasākumus, var notikt personas datu apstrāde,” uzsvērts Latvijas Republikas tiesībsarga sagatavotajā informatīvajā materiālā “Daži aspekti Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā”.

Piemēram, Dziesmu un deju svētki ir publisks pasākums, tādēļ žurnālistiem nav jāsaņem dalībnieku piekrišana, lai viņus filmētu un fotografētu. Turklāt šajā gadījumā vizuālai personas datu apstrādei ir vēl viens papildu tiesiskais pamats – likums, proti, Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītā daļa, kur teikts: “Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.” Līdz ar to svētku rīkotāju sagatavotajā informācijā par datu drošību2 ir uzsvērts: “Visi, kas ir svētkos, var būt redzami gan televīzijas pārraidēs, gan drukātajos medijos.” Un apmeklētājiem ar to ir jārēķinās.

Informēšanas pienākums un personas piekrišana

Publiski nozīmīgā pasākumā nav nepieciešams lūgt katras personas piekrišanu šāda veida personas datu apstrādei, jo tai jau ir cits tiesiskais pamats, bet Dziesmu un deju svētku gadījumā pat divi – sabiedriskās intereses un likums. Tātad “piekrišanas neesamība vēl neliecina, ka tiek veikta nelikumīga personas datu apstrāde”, uzsver Datu valsts inspekcija.

Neskatoties uz to, lai fotografēšana un filmēšana atbilstu regulas noteikumiem, ir jāpatur prātā, ka regulas 13. pants paredz personas, kuras dati tiek apstrādāti, (datu subjekta) tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņas personas datus, kādā veidā un kādiem nolūkiem. Tas nozīmē, ka publiska pasākuma, piemēram, skolas izlaiduma, kura laikā tā norise tiek iemūžināta foto un video, organizatoram ir jāievēro informēšanas pienākums.

Ja vecāki sava bērna izlaidumā fotografē pasākuma norisi un vēlāk publicē attēlus savā sociālā tīkla profilā, regulas noteikumus šādai personas datu apstrādei nepiemēro.

“Piemēram, ja informācija par izlaidumu tiek publicēta izglītības iestādes tīmekļvietnē, reģionālās avīzes publikācijā, tad attiecīgajā publikācijā iespējams norādīt, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana, filmēšana, kā arī pie ieejas durvīm iespējams izvietot informatīvu zīmi,” skaidro Datu valsts inspekcija. 

Būtiski paturēt prātā, ka attiecībā uz nepilngadīgu personu fotografēšanu, ja apstrādātos datus paredzēts izpaust trešajām personām, jāievēro Civillikuma 177.pantā noteiktais, proti, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tādējādi, lai veiktu bērnu personas datu apstrādi (fotografēšanu, publicēšanu), ir jāveic vecāku (bērnu likumisko pārstāvju) informēšana par plānoto personas datu apstrādi.

Jaunais regulējums paredz vēl vairākas citas datu subjekta tiesības, kas varētu tikt piemērotas īpašos gadījumos. Piemēram, regulas 21. pants noteic personas tiesības, balstoties uz īpašo situāciju, iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas tiek veikta, lai izpildītu uzdevumu sabiedrības interesēs vai pārziņa leģitīmās interesēs. Tomēr dažās situācijās sabiedrības intereses var būt svarīgākas un personas datu apstrāde var tikt turpināta, neraugoties uz personas iebildumiem.

Plašāk par datu subjekta tiesībām LV portāla skaidrojumā “Personas jaunās tiesības. Vispārīgā datu aizsardzības regula V”.

Fotogrāfiju ievietošana sociālajos tīklos

Vai drīkstam izlaiduma fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla “Facebook” profilā, ja fonā ir redzamas trešās personas, piemēram, studiju biedru radinieki, neprasot šo personu piekrišanu?

Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Regulas 18. apsvērumā ir norādīts, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert ne tikai korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu, bet arī sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.

“Līdz ar to, ja vecāki sava bērna izlaidumā fotografē pasākuma norisi un vēlāk attēlus publicē savā sociālā tīkla profilā, regulas noteikumus šādai personas datu apstrādei nepiemēro,” norāda Datu valsts inspekcija.

Tāpēc atbilde uz jautājumu ir – jā, publicēt personiskas fotogrāfijas savā sociālā tīkla profilā drīkst, tomēr katrā situācijā ir jāizvērtē, vai tādējādi netiek pārkāptas personas tiesības uz privātumu.

"Arī Dziesmu un deju svētku laikā privātpersonas pašu uzņemtās fotogrāfijas drīkst ievietot sociālajos tīklos pat tad, ja tajās redzami citi cilvēki," uzsver svētku rīkotāji. "Vienlaikus jārēķinās – ja kādam, kas redzams fotogrāfijā, nepatiks, ka viņa attēls apskatāms publiski, viņš varēs lūgt savu seju tajā paslēpt vai fotogrāfiju izdzēst."

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

2 www.dziesmusvetki.lv.

Labs saturs
29
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU