Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Tātad tiesiskais regulējums nosaka, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas (līguma noslēgšanas) līdz tam brīdim, kamēr jaunais ieguvējs nav reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, juridiski nekustamā īpašuma īpašnieks joprojām ir tas, kurš reģistrēts zemesgrāmatā, t.i., pārdevējs. Jautājumam par to, kādā formā noslēgts pirkuma–pārdošanas līgums, šādā situācijā nav nekādas juridiskas nozīmes.

Lai gan Zemesgrāmatu likuma 1. pants paredz, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatā un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta, taču dažādu iemeslu dēļ (gan apzinātu, gan neapzinātu) dažkārt ierakstīšana zemesgrāmatā tiek novilcināta vai vispār jaunais ieguvējs nekustamo īpašumu neieraksta zemesgrāmatā, kā tas ir noticis šajā gadījumā. Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā zemesgrāmatā ir jānostiprina savas īpašumtiesības, un par to netiek arī piemērotas nekādas sankcijas.

Ņemot vērā, ka arī šobrīd jautājuma autors juridiski ir šī nekustamā īpašuma īpašnieks, līdz ar to nekustamā īpašuma īpašnieks ar šo īpašumu formāli ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem, taču, lai šajā gadījumā izvairītos no turpmākiem iespējamiem riskiem, jautājuma autoram būtu nepieciešams konsultēties (meklēt risinājumu) klātienē pie advokāta.