Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 17. punktā ir noteikts: “Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55^oC.” Te jāpaskaidro, ka šī norma minētajā normatīvajā dokumentā ieviesta ar grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 9. martā.

Kā norādīts anotācijā, izmaiņas MK noteikumos sagatavotas nolūkā ierobežot Legionella spp. baktērijas izplatību Latvijā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pētījumu, paaugstinoties ūdens temperatūrai virs +50^oC–60^oC, baktērija iet bojā, un tādējādi šis ir viens no pasākumiem, lai mazinātu iedzīvotāju veselības apdraudējumu.

Vēl anotācijā īpaši uzsvērts: “(..) saskaņā ar Noteikumu (MK noteikumu grozījumu – red.) projektu dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55^oC. Šāda prasība ļaus novērst situācijas, kad dzīvojamās mājas īpašnieki lemj par zemākas temperatūras par + 50^oC uzturēšanu sistēmā vai krasu karstā ūdens temperatūras pazemināšanu nakts laikā.”

Tādējādi likumdevējs ar stingra un konkrēta regulējuma ieviešanu normatīvajā aktā ir centies vērsties pret tādiem gadījumiem kā Jūsu vēstulē minētais, taču, kā redzams, praksē tas netiek respektēts.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Dzīvokļu īpašniekiem ir dotas tiesības lemt par savas mājas apsaimniekošanu, bet, protams, ne tādām lietām, kas jau ir noteiktas normatīvajos aktos. Diemžēl viņi ne vienmēr pārzina likumus un mēdz pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar normatīvo aktu regulējumu.”

MK noteikumu Nr. 906 grozījumi ir ieviesti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta piekto daļu, un tādējādi regulējums par ūdens minimālās temperatūras nodrošināšanu ir attiecināms uz apsaimniekotāja obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām atbilstoši normatīvo aktu prasībām, dzīvokļu īpašniekiem faktiski par to nav lemšanas tiesību. Zemākas ūdens minimālās temperatūras noteikšana nav iekļaujama “citās pārvaldīšanas darbībās”, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai (6. panta trešā daļa). Pārvaldniekam šāds dzīvokļu īpašnieku kopuma pretlikumīgs lēmums nav jāpilda, bet jārīkojas atbilstoši likuma prasībām.

V. Peipiņš arī atzīst, ka situācijās, kad mājas īpašnieks pieņēmis pretlikumīgu lēmumu, pārvaldnieks nonāk sarežģītā situācijā, jo viņam saistošs ir arī pārvaldīšanas līgums, kurā paredzēts, ka viņam jāpilda dzīvokļu īpašnieku dotie uzdevumi. “Šādā gadījumā pārvaldniekam vajadzētu rakstiski brīdināt dzīvokļu īpašniekus, ka viņi ir pieņēmuši lēmumu, kas ir pretrunā ar likumu, un, ja lēmums paliek spēkā, viņi paši ir atbildīgi par tā sekām.”