Saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmo un otro daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem.

Saskarsmes tiesību īstenošana nav savstarpēji saistīta ar vecāku pienākumu samērā ar savu mantas stāvokli uzturēt bērnu, tādēļ nav tiesiska pamata ierobežot tēva saskarsmi ar bērniem, ja viņš nemaksā uzturlīdzekļus. Uzturlīdzekļu nemaksāšanas gadījumā māte ir tiesīga tos piedzīt tiesas ceļā.

Savukārt saskarsmes tiesību īstenošanu var ierobežot tiesa, nevis otrs vecāks vai cita persona, likumā noteiktajos gadījumos. To nosaka Civillikuma 182.panta trešā daļa: „Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.”