Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi:

„1. Pārvaldnieka transportlīdzekļa obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir viņa privātais tēriņš un nekādi nav iekļaujama mājas apsaimniekošanas izdevumos. Pārvaldnieks saņem darba algu, un no tās sava privātā auto apdrošināšana ir jāapmaksā. Visticamāk, pārvaldnieks šo pozīciju ir iekļāvis aptaujas anketā, lai dzīvokļu īpašnieki to cita starpā apstiprinātu. Ja dzīvokļu īpašnieki piedāvāto budžeta plānu akceptē, tad neko nevar darīt – apdrošināšanas izdevumi ir jāapmaksā.

2. Līdz 2016. gada 1. aprīlim lietus ūdeņu kanalizācijas izdevumi bija jāsedz tikai uz noslēgtās vienošanās pamata, tātad nebija obligāti. No 2016. gada mainījās normatīvais regulējums, stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 174 „Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”, un kopš tā laika šie maksājumi jāveic uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (4. pants) pamata.

Šiem maksājumiem manā ieskatā jābūt saistītiem ar kopējo ūdens patēriņu (tātad arī ar notekūdeņu, tostarp lietus ūdens, novadīšanu kanalizācijā). Taču daži pārvaldnieki rēķinos atsevišķi izdala lietus ūdens novadīšanu. Var darīt arī tā. Bet, manuprāt, rēķinus nevajag noslogot ar liekām pozīcijām.”

Maksa par nokrišņu ūdens novadīšanu ir paredzēta ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās un apdzīvotās vietās, kur nav nodalītas lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.

Piemēram, SIA „Rīgas ūdens” par lietus ūdeņu novadīšanu kanalizācijā sniedz šādu skaidrojumu: „Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 49. punkts paredz, ka, pakalpojuma lietotājam novadot centralizētajā kanalizācijas sistēmā lietus ūdeņus no sava nekustamā īpašuma teritorijas, to daudzums tiek iekļauts novadītajā kopējā notekūdeņu daudzumā un notekūdeņu apjomu (kubikmetri gadā) nosaka atbilstoši būvnormatīvam par kanalizācijas būvēm.”