Notārs var nodibināt aizgādnību mantojumam, ja ir saņēmis ieinteresētās personas iesniegumu. Saskaņā ar Civillikumu apsargāt mantojumu var lūgt mantinieks, kreditors vai cita persona, kam ir tiesiski pamatota interese. Notārs sastāda attiecīgu aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Aizgādņa kandidātus izraugās mantojuma lietā ieinteresētās personas, un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, to apstiprina bāriņtiesa. Bet, ja ieinteresētās personas nevienu kandidātu neiesaka, tad mantojuma aizgādni ieceļ pati bāriņtiesa pēc saviem ieskatiem.

Aizgādnis mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma masas kā juridiskas personas vārdā. Aizgādnim mantojums jāpārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas. Ja mantojumam ir iecelts aizgādnis, viņam ir tiesības iekļūt nekustamajā īpašumā un spert visus nepieciešamos soļus un veikt vajadzīgās darbības, lai īpašumu uzturētu pienācīgā kārtībā, tostarp rūpēties par to, lai īpašums netiktu bojāts un nesamazinātos tā vērtība. Mantojuma aizgādnis tad arī būs tā persona, kura risinās visus praktiskos jautājumus, kas saistīti ar īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad mantinieki tiek apstiprināti mantojuma tiesībās vai arī īpašums tiek nodots valstij kā bezsaimnieka manta. Pārvaldības izdevumi ir sedzami no mantojuma.

Brīdī, kad ir apstiprināti mantinieki, viņi tālāk rīkojas ar mantojumu un tostarp visiem dokumentiem un līgumiem.