Naudas maksājumu prasībās, ko viens no vecākiem lūdz piedzīt no otra bērna uzturam un kas, ņemot vērā lietas apstākļus, tiek skatītas mutvārdu procesā, personiska tēva vai mātes klātbūtne nav obligāta (nepieciešama), taču kā lietas dalībniekiem tiem ir pienākums nodrošināt pārstāvi.

Šādu prasītāja un atbildētāja pienākumu piedalīties tiesas sēdē paredz Civilprocesa likuma 74. panta septītajā daļā noteiktie pušu pienākumi – ierasties un ziņot par svarīgiem neierašanās iemesliem, iesniedzot par to pierādījumus, kopsakarā ar Civilprocesa likuma 209. pantā noteikto tiesas pienākumu lietas izskatīšanu atlikt, ja šāda neierašanās ir attaisnojama. Par savas adreses nepaziņošanu vai citādu lietas izskatīšanas novilcināšanu, tostarp neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdi, tiesa var piemērot naudas sodu.

Tiesības savu klātbūtni aizstāt ar pārstāvi paredzētas Civilprocesa likuma 82. panta pirmajā daļā. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveidā noformētu pilnvaru un orderi. Ja aicinātais lietas dalībnieks ir ieradies uz tiesas sēdi, pilnvarojumu pārstāvim var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā. Citos gadījumos fizisko personu pārstāvim pilnvaru izsniedz pie zvērināta notāra.

Jautājumā par alimentu piedziņu nav norādīts, vai izskatāmajā strīdā tēvs ir prasītājs vai atbildētājs un vai piedziņas jautājums tiek skatīts laulības šķiršanas lietas ietvaros vai ārpus tā. Atkarībā no tā mainās pārstāvim deleģējamo pilnvaru apjoms.

Civilprocesā ģimenes lietām – par laulības šķiršanu, saskarsmes un aizgādības tiesību noteikšanu – ir paredzēti speciāli noteikumi, kas ierobežo pārstāvību (Civilprocesa likuma 236., 244.4 pants) un kas nav piemērojami, ja prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir iesniegta tiesā kā patstāvīga prasība, nevis prasījums, kas jāizskata vienlaicīgi ar jautājumu par laulības šķiršanu.

Izvēloties pārstāvi, jāņem vērā, ka  tiesas kompetencē ir likumā noteiktajos gadījumos liegt pārstāvim piedalīties tiesas sēdē. Pārstāvības ierobežojumi noteikti Civilprocesa likuma 84. pantā.

Ar alimentiem (alimentum – latīņu val., aliment – franču val.) apzīmē uzturu tā plašākā nozīmē, t.i., materiālu labumu, kas saskaņā ar likumu ir jānodrošina kādai personai sakarā ar ģimenes tiesiskajām attiecībām, tostarp adopciju. Uzturlīdzekļu maksāšanas saistības noteiktas Civillikuma 179., 181. un 188. pantā.

Atkarībā no noteiktā apmēra uzturlīdzekļu prasījumi var tikt pieteikti un izskatīti atšķirīgās procesuālās kārtībās.

Par uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā kārtībā LV portāls sniedzis detalizētu izklāstu publikācijās “Alimenti jeb uzturlīdzekļi 2017. gadā – pieaug minimālais apmērs un jauna uzturlīdzekļu saņemšanas kārtība” un “Ja uzturlīdzekļu maksājumi saņemti gan no vecāka, gan UGF”.

Kad pieprasīto uzturlīdzekļu apmērs ir  lielāks par valsts garantēto minimumu, bet nepārsniedz 175 EUR mēnesī vai 2100 EUR gadā (saskaņā ar Civilprocesa likuma 35. pantu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu), un lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē vai arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņo, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu (nevis pavēsti par aicināšanu uz tiesas sēdi, kā tas ir, izskatot lietu mutvārdu procesā). Ar tuvākajiem grozījumiem Civilprocesa likumā sagaidāma šīs procesuālās kārtības piemērošana prasībām, kuru kopsumma par uzturlīdzekļu piedziņu nepārsniedz 2500 EUR. Gadījumos, ja piedziņai tiek lūgti uzturlīdzekļi naudas summā, kas pārsniedz 2100 EUR gadā (drīzumā šis slieksnis tiks noteikts 2500 EUR gadā), prasība tiks skatīta mutvārdu procesā ar lietas dalībnieku aicināšanu uz tiesas sēdi.

Jāatceras, ka piedalīties tiesas sēdē un sniegt tiesai paskaidrojumus (tostarp rakstveidā) savu interešu aizsardzībai ir lietas dalībnieka tiesības, taču attiecībā pret tiesu tas ir arī pienākums.

Arī administratīvajā procesā vecākam ir pienākums sniegt paskaidrojumus Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) likuma 7., 11. un 17. pantā paredzētajos gadījumos, kā arī tiesības pārsūdzēt UGF administrācijas lēmumus Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 16. pantā noteiktajā administratīvā procesa kārtībā. Iesniedzējam administratīvajā procesā gluži kā prasītājam civilprocesā ir noteikts savā pieteikumā (prasībā) norādīto faktu, ar ko tas pamato savu prasījumu (lūgumu), pierādīšanas pienākums (Administratīvā procesa likuma 59. pants, Civilprocesa likuma 93. pants). Tāds pats pierādīšanas pienākums ir arī atbildētājam civilprocesā attiecībā uz savu iebildumu pamatotību. Tātad nepieciešamību piedalīties pierādījumu pārbaudē tiesas sēdē nosaka arī personas vienaldzība vai ieinteresētība lietas iznākumā. Atkarībā no tā lietas dalībnieks var lūgt lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Atbilde sniegta, pieņemot, ka par tēva tiesībām strīds nepastāv un tēva rīcībspēja nav ierobežota, kā arī pieņemot, ka tas sasniedzis procesuālai tiesībspējai nepieciešamo vecumu.