E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13222
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis
6
6

Par stāvvietām jālemj pašiem īpašniekiem

J
jautā:
14. novembrī, 2017
Līga

Labdien! Varbūt Jūs varat palīdzēt? Īss situācijas izklāsts: ir viens zemesgabals, uz kura atrodas ēka A (ielas māja) un ēka B (sētas māja), katra no kurām ir sadalīta dzīvokļu īpašumos. Ēka A sastāv no 10dzīvokļiem (no tiem 2 ir komerctelpas pagrabā), bet ēkā B ir 5 dzīvokļi. Visa pārējā teritorija ir kopīpašums. Mēs, dzīvokļu īpašnieki, esam neapmierināti, ka viens no komerctelpu īpašniekiem (viņš arī ir kādreiz ievēlēts māju pārvaldītājs) atļauj saviem darbiniekiem, klientiem braukt pagalmā iekšā, cauru dienu vārti ir atvērti un šādas personas atrodas pagalmā, kas mūs, pārējos dzīvokļu īpašniekus, ļoti neapmierina. Citreiz pat svešu klientu dēļ nav vietas, lai novietotu savu mašīnu. Vai nav kāds likums, kas aizliedz iebraukt kopīpašuma pagalmā juridiskās personas klientiem, ja ieeja šajās telpās ir uz ielas pusi? Aizmugurē ir tikai avārijas izeja, kura patstāvīgi tiek izmantota, lai iekrautu un izkrautu preci. Ko Jūs varētu ieteikt?

A
atbild:
24. novembrī, 2017
Mudīte Luksa
LV portāls
Vitolds Peipiņš
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs

1. Tāda normatīvā regulējuma, kas daudzdzīvokļu māju pagalmā liegtu iebraukt transportlīdzekļiem, kas nav pašu iedzīvotāju privātie auto, nav. Taču par to ir tiesīgi lemt paši dzīvokļu īpašnieki.

Situācija, patiesību sakot, nav īpaši sarežģīta – dzīvokļu īpašnieki var kopsapulcē nobalsot par kopīpašuma lietošanas kārtības maiņu.

“Ja pagalmā ir tikai viena šaura iebrauktuve un tajā nevar iekļūt no visām pusēm, dzīvokļu īpašnieki var nolemt par barjeras uzstādīšanu. Barjeru ar speciāliem čipiem varēs atvērt tikai tās personas, kam dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē piešķīruši tiesības izmantot stāvvietas,” iesaka Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Bet var arī ieviest caurlaižu sistēmu, pie iebrauktuves novietojot aizlieguma zīmi “Stāvēt aizliegts” ar papildzīmi – izņemot ar mājas pārvaldnieka (vai dzīvokļu īpašnieku – red.) atļaujām.” Šāda sistēma ieviesta lielā skaitā daudzdzīvokļu māju.

Taču gan barjeru, gan ceļa zīmju uzstādīšana jāsaskaņo ar atbildīgajām iestādēm. Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā ir noteikts: “Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.”

Barjeru uzstādīt drīkst sertificēti pakalpojumu sniedzēji, šo darbu veikšanai nepieciešams projekts un tā saskaņošana: rakšanas darbi ir saistīti ar pazemes komunikāciju drošību. Tas, protams, prasīs zināmus finansiālus ieguldījumus, ko saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku balsojumu var segt vai nu no mājas uzkrājumiem, vai attiecīgo summu nomaksājot tiem īpašniekiem, kuri izmantos auto stāvvietas.

Savukārt aizlieguma ceļa zīmes (kopā ar papildzīmi) uzstādīšana jāsaskaņo ar VAS “Latvijas valsts ceļi” vietējo nodaļu. Izsmeļoša informācija par ceļa zīmju uzstādīšanu daudzdzīvokļu māju pagalmu auto stāvvietās izlasāma LV portālā rakstā “Ceļa zīme privātā teritorijā – kad vieni savas tiesības apzinās, bet citi tās neņem vērā”.

2. Svarīgs ir jautājums par balsošanu, lai dzīvokļu īpašnieki spētu aizstāvēt savas intereses. Diemžēl Dzīvokļa īpašuma likuma normas nav pietiekami konkrētas, un dažādās iestādēs nepieciešamais pozitīvā balsojuma īpatsvars tiek tulkots atšķirīgi. Kā norāda V. Peipiņš, šā likuma 16. panta otrajā daļā ir vismaz pāris punktu, kurus it kā var piemērot balsojumam par stāvvietu atļauju ieviešanu. Taču atbilstošākais šajā gadījumā ir 2. – kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšana dzīvokļu īpašnieku starpā. To uzsvērusi arī Ekonomikas ministrija. Lai pieņemtu lēmumu par attiecīgo jautājumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (pirms likuma grozījumiem bija prasība par 100% pozitīvu balsojumu).

3. Tam, ka komerctelpu īpašnieks vienlaikus ir arī daudzdzīvokļu māju īpašnieks, nav nozīmes, ja ¾ īpašumu nobalsos par atļauju ieviešanu un nepiederošu transportlīdzekļu stāvēšanas ierobežojumiem. Pārvaldniekam ir jāpilda dzīvokļu īpašnieku lēmums.

4. Taču, ja dzīvokļu īpašniekiem pietiks uzņēmības ne tikai kurnēt, bet arī rīkoties, var nākties sastapties ar dažām problēmām. Sarežģījumi gan var rasties tādā ziņā, ka īpašnieki nebūs tie, kuri ceļa zīmju uzstādīšanas formalitātes varēs paši nokārtot. Parasti šo uzdevumu veikt pilnvaro tieši mājas pārvaldnieku. Viņš, visticamāk, dzīvokļu īpašnieku gribu nebūs ieinteresēts pildīt un kopsapulces lēmumu var ignorēt. Tad dzīvokļu īpašniekiem atliek vai nu samierināties ar situāciju, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā izvēlēties citu māju pārvaldnieku/apsaimniekotāju.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 214 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU