1. Tāda normatīvā regulējuma, kas daudzdzīvokļu māju pagalmā liegtu iebraukt transportlīdzekļiem, kas nav pašu iedzīvotāju privātie auto, nav. Taču par to ir tiesīgi lemt paši dzīvokļu īpašnieki.

Situācija, patiesību sakot, nav īpaši sarežģīta – dzīvokļu īpašnieki var kopsapulcē nobalsot par kopīpašuma lietošanas kārtības maiņu.

“Ja pagalmā ir tikai viena šaura iebrauktuve un tajā nevar iekļūt no visām pusēm, dzīvokļu īpašnieki var nolemt par barjeras uzstādīšanu. Barjeru ar speciāliem čipiem varēs atvērt tikai tās personas, kam dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē piešķīruši tiesības izmantot stāvvietas,” iesaka Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Bet var arī ieviest caurlaižu sistēmu, pie iebrauktuves novietojot aizlieguma zīmi “Stāvēt aizliegts” ar papildzīmi – izņemot ar mājas pārvaldnieka (vai dzīvokļu īpašnieku – red.) atļaujām.” Šāda sistēma ieviesta lielā skaitā daudzdzīvokļu māju.

Taču gan barjeru, gan ceļa zīmju uzstādīšana jāsaskaņo ar atbildīgajām iestādēm. Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā ir noteikts: “Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.”

Barjeru uzstādīt drīkst sertificēti pakalpojumu sniedzēji, šo darbu veikšanai nepieciešams projekts un tā saskaņošana: rakšanas darbi ir saistīti ar pazemes komunikāciju drošību. Tas, protams, prasīs zināmus finansiālus ieguldījumus, ko saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku balsojumu var segt vai nu no mājas uzkrājumiem, vai attiecīgo summu nomaksājot tiem īpašniekiem, kuri izmantos auto stāvvietas.

Savukārt aizlieguma ceļa zīmes (kopā ar papildzīmi) uzstādīšana jāsaskaņo ar VAS “Latvijas valsts ceļi” vietējo nodaļu. Izsmeļoša informācija par ceļa zīmju uzstādīšanu daudzdzīvokļu māju pagalmu auto stāvvietās izlasāma LV portālā rakstā “Ceļa zīme privātā teritorijā – kad vieni savas tiesības apzinās, bet citi tās neņem vērā”.

2. Svarīgs ir jautājums par balsošanu, lai dzīvokļu īpašnieki spētu aizstāvēt savas intereses. Diemžēl Dzīvokļa īpašuma likuma normas nav pietiekami konkrētas, un dažādās iestādēs nepieciešamais pozitīvā balsojuma īpatsvars tiek tulkots atšķirīgi. Kā norāda V. Peipiņš, šā likuma 16. panta otrajā daļā ir vismaz pāris punktu, kurus it kā var piemērot balsojumam par stāvvietu atļauju ieviešanu. Taču atbilstošākais šajā gadījumā ir 2. – kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšana dzīvokļu īpašnieku starpā. To uzsvērusi arī Ekonomikas ministrija. Lai pieņemtu lēmumu par attiecīgo jautājumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (pirms likuma grozījumiem bija prasība par 100% pozitīvu balsojumu).

3. Tam, ka komerctelpu īpašnieks vienlaikus ir arī daudzdzīvokļu māju īpašnieks, nav nozīmes, ja ¾ īpašumu nobalsos par atļauju ieviešanu un nepiederošu transportlīdzekļu stāvēšanas ierobežojumiem. Pārvaldniekam ir jāpilda dzīvokļu īpašnieku lēmums.

4. Taču, ja dzīvokļu īpašniekiem pietiks uzņēmības ne tikai kurnēt, bet arī rīkoties, var nākties sastapties ar dažām problēmām. Sarežģījumi gan var rasties tādā ziņā, ka īpašnieki nebūs tie, kuri ceļa zīmju uzstādīšanas formalitātes varēs paši nokārtot. Parasti šo uzdevumu veikt pilnvaro tieši mājas pārvaldnieku. Viņš, visticamāk, dzīvokļu īpašnieku gribu nebūs ieinteresēts pildīt un kopsapulces lēmumu var ignorēt. Tad dzīvokļu īpašniekiem atliek vai nu samierināties ar situāciju, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā izvēlēties citu māju pārvaldnieku/apsaimniekotāju.