Ceļa zīme privātā teritorijā - kad vieni savas tiesības apzinās, bet citi tās neņem vērā

Ilgākā laikā paciešot neērtības, protams,  īpašniekam pirmā doma ir uzlikt kādu ceļa zīmi, lai kaitinošo nejēdzību pārtrauktu. Taču, kā liecina LV portāla lasītāju jautājumi un arī foto, kurā fiksēta viena no šādām zīmēm, ļaudīm nav īstas skaidrības par kārtību, kā zīmes uzstādāmas, kas ir atļauts un kas ne.

Likumīgai ceļa zīmei vajadzīgās atļaujas

Problēmas samilzumu pierāda "Arēna Rīga" apkaimē esošo dzīvojamo kvartālu iekšējie ceļi un stāvvietas, kur tagad gandrīz it visur uzstādītas aizlieguma ceļa zīmes. Tas tādēļ, ka daļa arēnas apmeklētāju, kuru reizēm ir pat tūkstošiem, savus braucamos nevēlas novietot maksas stāvvietā. Gadījies, ka apkārtnes iedzīvotājiem saviem svešu mašīnu pieblīvētajiem pagalmiem pat grūti izkļūt cauri ar bērnu ratiņiem, nerunājot par to, ka savu spēkratu jānes kaut vai istabā. Vietās, kur tagad novietotas šādas ceļa zīmes, sarežģījumu it kā vairs nav, toties paši iedzīvotāji žēlojas par apsaimniekotāju pārāk bargo ceļa zīmju novietojumu, kas nu rada neērtības viņiem pašiem.

Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotajā daļā ir noteikts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu (tātad – arī ceļa zīmju) izvietojuma atbilstību obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga valsts a/s "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Rīgā ar to nodarbojas šīs iestādes Satiksmes organizācijas pārvalde, bet ārpus tās – reģionu nodaļas.

Tātad, lai uzstādītu likumīgu ceļa zīmi, kuru ņem vērā policija un par kuras pārkāpšanu var piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto administratīvo sodu, vienmēr būs jāiegūst LVC speciālistu atļauja.

Ja ceļa zīmi iedzīvotāji vēlas uzstādīt uz ielām, kas atrodas tā dēvētajā sarkano līniju koridorā (raksturīgākā pazīme, ka ielai ir nosaukums), obligāti nepieciešama pašvaldības atļauja. Galvaspilsētā ar to nodarbojas Rīgas domes Satiksmes departaments (SD), mazākās pašvaldībās ar šo jautājumu var vērsties būvvaldē.

Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dišlere stāsta: "Mūsu departaments ja ne gluži katru dienu, bet katrā ziņā ļoti bieži saņem iedzīvotāju iesniegumus uzstādīt, piemēram, ātrumu ierobežojošos vaļņus (gulošos policistus) vai uzlikt norādījuma zīmi "Dzīvojamā zona", kas nozīmē ātruma ierobežojumu 20 kilometru stundā.

"Ja iedzīvotāji ceļa zīmi vēlas uzstādīt uz ielām, obligāti nepieciešama pašvaldības atļauja."

Mūsu atbildības robežās ir tikai tās ielas, kur ir sarkanās līnijas, un tas nozīmē – Rīgas ielas. Tās ir ne tikai lielās maģistrāles, bet arī ieliņas privātmāju rajonos. Ja pa šo ielu, pārsniedzot noteikto ātrumu, pārvietojas transportlīdzekļi un iedzīvotāji tādēļ jūt apdraudējumu, viņi var departamentam rakstīt vēstuli ar lūgumu izskatīt iespēju uzstādīt šajā ielā vai nu ātrumu ierobežojošas zīmes, vai ierīkot ātruma valni.

Vēstulē jāizklāsta pamatojums, kāpēc tas ir vajadzīgs: vai nu tur ir mazi bērni, vai vecāki cilvēki, nav ietves, un tādēļ apdraudēta cilvēku drošība. Kāds uzņēmīgs mājas īpašnieks iesniegumu var rakstīt savā vārdā, bet, protams, vairāku (vai visu) ielas iedzīvotāju paraksti būs ietekmīgāki vēlmes pamatojuma ziņā."

I.Dišlere saka: vērā ņemams pamatojums var būt arī tas, ka šoferi ielu izmanto kā caurbrauktuvi, taisnāko ceļu, kas ļauj apiet sastrēgumus. Piemēram, bērnudārza tuvumā noteikti jābūt ātrumu ierobežojošām zīmēm un vaļņiem. "Ja pamatojums ir pietiekams, departaments šīs zīmes uzstāda, jo mūsu galvenā prioritāte ir gājēju drošība. Bet jebkurā gadījumā projektu saskaņojam ar "Latvijas Valsts ceļiem"."

Starp citu, informāciju par sarkanajām līnijām galvaspilsētā ļoti labi var noskaidrot Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Tur ir redzamas īpašumu robežas – kur beidzas sarkanās līnijas un līdz ar to SD kompetence un sākas cita īpašnieka atbildības zona.

Ja ceļš un pagalms atrodas ārpus sarkanajām līnijām

Ja cilvēki vēlas uzstādīt ceļa zīmes iekšpagalmos, kur ielas sarkanās līnijas beidzas un mājām piegulošā teritorija pieder dzīvokļu īpašnieku kopībai, tad gadījums ir sarežģītāks, jo ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana – vajadzīgi visu dzīvokļu īpašnieku paraksti, ka viņi piekrīt šādai rīcībai ar kopīpašuma daļu, skaidro valsts a/s "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes ceļu būvinženieris Jānis Putra.

"Tas ir tad, ja zeme, uz kuras atrodas šī iela vai pagalms, ir sadalīta domājamās daļās un nostiprināta zemesgrāmatā kā kopīpašums. Pie mums nāk māju vecākie vai citas dzīvokļu īpašnieku personas, apbruņojušies ar attieksmi, ka mums ir jāsaskaņo viņu iesniegums, ir jānāk pretī iedzīvotāju pamatotām vajadzībām. Piemēram, ir savākti 95 procenti dzīvokļu īpašnieku paraksti, trūkst tikai daži, un mums stāsta – šie cilvēki nav sastopami, viņi nekad necels pretenzijas. Bet prakse liecina, ka tad, kad šādi esam saskaņojuši prasīto ceļa zīmju uzstādīšanu, tieši tie daži cilvēki, kuri nebija parakstījušies, ceļ brēku, protestē, un lietas nonāk pat līdz tiesai.

Ja kaut viens dzīvokļa īpašnieks protestēs, jūs tiesu zaudēsit tikai tā iemesla dēļ, ka nebija izpildīta likuma prasība un iegūta visu īpašnieku piekrišana. Tieši tādēļ pēdējā laikā ļoti punktuāli skatāmies šīs lietas. Ja pieteikuma iesniedzēji mūsu prasībai nepiekrīt, šo dokumentu nododam tālāk juristu daļai, kas formāli atbild, ka, pamatojoties uz noteiktu likuma pantu, saskaņojums nav iespējams.

Ja īpašnieki vēlēsies uzstādīt ātrumu ierobežojošo valni – tā ir inženiertehniska būve, kur būs rakšanas darbi, tādēļ vispirms jāvēršas būvvaldē, jāsaņem arhitektūras plānošanas uzdevums, kā arī normatīvajos aktos noteiktie saskaņojumi ar citām iestādēm. Lai šos dokumentus sāktu kārtot, arī ir vajadzīga visu īpašnieku piekrišana," norāda J.Putra.

"Ja mājai piegulošā teritorija pieder dzīvokļu īpašnieku kopībai, tad ceļa zīmju uzstādīšanai nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana."

Te vietā vispirms citēt Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu: kopīpašumā esošajā daļā ietilpst zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai. Likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts nosaka: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Bet nākamajā pantā lasām, ka šo tiesību īstenošanai ir nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Arī LV portāla lasītāji pauduši pretenzijas pret šādu skaidrojumu un mēģinājuši iebilst, ka aizliegums svešiem braukt garām viņu mājai vai zīmes uzstādīšana, ka pie mājas atļauts novietot savus auto tikai šajā vietā dzīvojošiem nenozīmē "kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā", bet attiecas uz gluži citām personām. Jā, likumā nekas nav teikts par stāvvietām un ceļa zīmēm, bet nekur nav arī teikts, ka šāds ierobežojums kaut kādā veidā nevarētu aizskart kāda dzīvokļa īpašnieka personiskās intereses.

Civillikums (1068.pants) šajā ziņā ir ļoti stingrs un lakonisks: "Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti."

Kā redzams, namu apsaimniekotāju pieredzes apmaiņā par ceļa zīmju uzstādīšanu iekšpagalmos un brauktuvēs praksē dominē vienkāršs iedzīvotāju vairākuma balsojums, un dažviet blakus arī pa dzīvokļu īpašnieku iebildumam – es nepiekrītu, es protestēšu...

Bet interesanti arī tas, ka, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrība "Jaunbiķeri" savā ciematā, atsaucoties uz kāda dzīvokļa īpašnieka – dabas drauga – ierosinājumu, uzstādījusi ceļa zīmi "Uzmanību – pīles". Acīmredzot tepat Rīgā, Dreiliņos, šādas dzīvās radības netrūkst...

Atgriežoties pie īpašuma lietām, vēl jāpiebilst, ka tad, ja zeme, uz kuras iecerēts novietot jaunas ceļa zīmes vai "gulošo policistu", pieder citam privātīpašniekam, tad jāsaņem viņa atļauja šāda projekta īstenošanai.

Svarīgi, kas zīmes otrā pusē

Kā redzams no iepriekš minētā regulējuma par LVC kompetenci, ceļa zīmēm, lai tās būtu likumīgas, arī tehniski ir jāatbilst noteiktām prasībām. Tiklīdz LVC Satiksmes organizācijas pārvalde iesniegumu ir akceptējusi ar zīmogu, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona var doties uz kādu no sertificētiem uzņēmumiem (to uzskaitījumu var atrast internetā), iepriekš veicot cenu aptauju un izvēloties izdevīgāko piedāvājumu.

"Šie komersanti piedāvā arī ceļa zīmju uzstādīšanas pakalpojumu - vai nu uzstādīt stabus, vai zīmes ar kronšteiniem piestiprināt pie māju sienām. Kā to darīt, ir svarīgi, jo jāievēro vadlīnijas – cik tālu zīmes drīkst atrasties no namu sienām, cik augstu tām jābūt (ne zemāk par diviem un ne augstāk par trim metriem). Namu apsaimniekotāji to var darīt arī paši, ja iepazīsies ar LVS 77 normatīviem.

Mēs arī palīdzam cilvēkiem: apstiprinātajā ceļa zīmju shēmā norādot nepieciešamos parametrus. Bet galvenais - lai ceļa zīme ir sertificēta, ko apliecina marķējums tās otrā pusē," stāsta ceļu būvinženieris.

"Ja ceļa zīme nav marķēta, tad tai nav tiesiska spēka."

Ja ceļa zīme nav marķēta, tai nav tiesiska spēka. Piemēram, ar kādu rajona administratīvās tiesas spriedumu ir atcelts policijas uzliktais sods (30 latu) auto īpašniekam, kas savu braucamo bija novietojis šādas viltus zīmes darbības zonā. Jebkuram braucējam šaubu gadījumā var ieteikt aplūkot ceļa zīmes aizmugures pusi – ja marķējuma nav, zīmi var arī neņemt vērā.

Tātad pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka raksta ievadā fotogrāfijā redzamā zīme ir gluži simboliska – tā teikt, cilvēku baidīšanai. Valsts policijā par to sacīja: šādu ceļa zīmju uzstādīšanu neviens nekontrolē, un īpašnieks uz sava privātā ceļa (ja vien tam nav servitūta apgrūtinājums) var likt jebkādu zīmi. Ja viņš savus draudus īstenos un patiešām šaus, tad katrā ziņā iekulsies ar kriminālatbildību saistītās nopietnās nepatikšanās.

Neej, kur tevi negaida!

Dabas pētnieks un ceļotājs Juris Smaļinskis spriež: salīdzinājumā, piemēram, ar Skandināvijas valstīm Latvijā saimnieku īpašnieciskās sajūtas ir pārspīlētas. Varbūt tādēļ, ka īpašums ir ģimenes rīcībā tikai pārdesmit gadu un savas tiesības par visu varu gribas apliecināt.

Zemes īpašnieki aizlieguma zīmes dažviet salikuši pat oficiāli apstiprinātu velomaršrutu ceļā. Tiesa, cilvēkiem nereti trūkst cieņas pret cita īpašumu, līdzi paņemot to, kas pašam nepieder, piemētājot visu ar sadzīves atkritumiem. "Katrā ziņā, ja teritorijā novietota barjera vai, piemēram, zīme "Privātīpašums", nekad tur neejam, jo saprotam, ka neesam gaidīti. Neejam arī pārāk tuvu mājām, pagalmiem, katrā ziņā cenšamies saimniekus netraucēt," iesaka J.Smaļinskis.

Par ceļa zīmēm, privātīpašuma negaidīto apmeklētāju un īpašnieku attiecībām pārrunājām arī Satiksmes organizācijas pārvaldē, un J.Putras kolēģis Guntars Brālis secina, ka diezgan nožēlojami ir tas, ka mūsu sabiedrībā šāda veida jautājumi risināmi tikai ar ceļa zīmju spēku.

"Laukos tomēr, kad pagalma vārti vaļā, svešs tur ne iet, ne brauc, bet pilsētā cauri vārtrūmei brauc visi. Kāpēc ne? Jums taču nav aizlieguma zīmes! Kaut gan katram ir skaidrs: ja ielas vairs nav, tad sākas privātais īpašums vai kopīpašums. Ar zīmi "Privātīpašums" acīmredzot ir par maz, ja jau īpašnieki tā nopūlas, lai uzstādītu oficiālas zīmes, kas dod tiesības izsaukt policiju un uzlikt administratīvos sodus.

Cilvēkiem tomēr vajadzētu mainīt domāšanu, ka visiem viss vairs nepieder un nevar braukt, kur grib. Mēs saviem apmeklētājiem iesakām – lieciet vārtus, barjeras, stabiņus, bet mums atbild – ar to ir par maz: neņem vērā, salauž, izgatavo viltotas atslēgas..."

Tādēļ arī ceļa zīmju uzstādīšanas pieprasījums uzblīst: īpašnieki arvien vairāk apzinās savas tiesības, bet otra daļa sabiedrības tās ar apskaužamu inertumu neņem vērā.

Šo pārdomu noslēgumā J.Putras gluži praktisks padoms: "Klienti lielākoties iekšpagalmos vēlas uzstādīt tā dēvēto ķieģeli jeb aizlieguma zīmi Nr.301 ("Iebraukt aizliegts") ar papildinformāciju Nr.842 ("Izņemot ar atļaujām Nr...."). Taču tad parādās kāda problēma – šī zīme neļauj vispār iebraukt pagalmā ar auto, pat ievest gados vecu cilvēku, kurš atbraucis ciemos pie kāda dzīvokļa īpašnieka. Ja caurlaides nav, šo robežu vispār šķērsot nedrīkst. Tādēļ iesakām tās vietā uzstādīt norādījuma zīmi par pieturvietu (532), šai "P" zīmei pievienojot to pašu informāciju par atļaujām.

Tad auto drīkst iebraukt un izbraukt, bet nedrīkst tur palikt. Labais tonis nosaka, ka labāk tomēr būtu izvēlēties šo stāvvietas zīmi, kaut arī likuma priekšā tās abas ir vienlīdzīgas: administratīvie protokoli tiks sastādīti par abiem pārkāpumiem un arī naudas sodi faktiski ir identiski."