speciāli LV portālam
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kam ir jāremontē servitūta ceļi, un vai 4 m plats (pēc ceļa projekta tāmes) ceļš ir paredzēts, lai pārvietotos ar smago tehniku, jo, kad mēs ceļu būvējām, bijām paredzējuši tikai savu vieglo automašīnu braukšanai, bet citi servitūta ceļa īpašnieki, apstrādājot laukus ar lielo tehniku, to ārda laukā un nekādus ceļa labošanas darbu neveic – līdz ar to ceļš tiek izmalts un ir neizbraucams, bieži, kad prasām ceļu saremontēt ,tad ir atbilde, ka ceļš ir servitūta un viņiem nav jāremontē, jo šeit nedzīvojot, tikai apstrādājot zemi, un tā ir mūsu problēma, ka dzīvojam lauka vidū. Vai tiešām pārējiem servitūta ceļa īpašniekiem nav jāuztur kārtībā ceļš, tikai tam, kas tur dzīvo? Un kā lai risina ceļa remonta jautājumu ar citiem īpašniekiem?
Civillikuma (CL) 1151. pants nosaka: “Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.” (Par ceļa servitūtu sīkāk izlasāms Civillikumā – trešajā daļā “Lietu tiesības”, sākot ar 1156. pantu.)
No jautājumā ietvertās informācijas nav īsti saprotams, kas ir “mēs”, kuri servitūta ceļu būvēja, bet acīmredzot tas atrodas uz vairākiem īpašniekiem piederošiem zemesgabaliem.
Šeit ir vismaz pāris svarīgu jautājumu:
Ja ceļa servitūts ir oficiāli nodibināts (uz kāda pamata – likuma (privatizācijas procesa gaitā) vai līguma?), tad, to darot, daudzas domstarpības varēja laikus novērst, īpašniekiem un lietotājam noslēdzot savstarpēju līgumu par nosacījumiem, kā ceļš ir ekspluatējams, uzturams un kādi ir katra servitūta lietotāja un īpašnieka pienākumi. (Kaut gan normāli būtu, ka tas, kurš ceļu sabojā, uzskata par pašsaprotamu to arī salabot.)
Par ceļa bojāšanu un nelabošanu sodīt var arī kalpojošā īpašuma īpašnieku – par šķēršļu radīšanu servitūta lietošanai (CL 1140. pants). Lai apturētu ceļa bojāšanu un fiksētu citu īpašnieku radītos zaudējumus, var rakstīt iesniegumu pašvaldībai un aicināt pašvaldības policiju, lai tā protokola veidā fiksē ceļa stāvokli un, iespējams, vainīgos soda administratīvi. Ja tas neizdodas, domstarpības par servitūta ceļa uzturēšanu ir risināmas tiesas ceļā.
Ja ceļa servitūts nav likumīgi nodibināts un nostiprināts zemesgrāmatā un par to tiek uzskatīts tikai lietojuma rakstura dēļ, tad jāsāk ar ceļa statusa oficiālu noformēšanu. Tātad jānoslēdz līgums ar zemes īpašnieku (īpašniekiem), uz kura (kuru) zemes atrodas ceļš, par servitūta nodibināšanu un tas jānostiprina zemesgrāmatā. Ja vienoties neizdodas, ceļa servitūtu var nodibināt ar tiesas lēmumu.
Par dažādiem ar ceļa servitūtu saistītiem aspektiem izsmeļoša informācija atrodama LV portālā rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.
Ja ar citiem īpašniekiem un ceļa lietotājiem nav iespējama vienošanās un nav arī cita risinājuma ceļa sakārtošanai, konflikts ir risināms tiesā.
Saistībā ar Jūsu jautājumu ir pārāk daudz neskaidrību, tādēļ, lai varētu saņemt kvalificētu atbildi (arī pienācīgi sagatavoties prasības iesniegšanai tiesā), ieteicams ar visiem dokumentiem vērsties pie zvērināta advokāta/jurista.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
