Šeit ir vairāki precizējami aspekti:

1. Vai ceļa servitūts ir iezīmēts kaimiņa – zemes īpašnieka – robežu plānā un nostiprināts zemesgrāmatā, vai arī Jūs tikai domājat, ka tas ir ceļa servitūts? Ceļš tikai tad ir uzskatāms par likumīgu servitūtu un Jums ir tiesības to lietot, ja tas fiksēts zemesgrāmatā.

2. Ja ceļa servitūts ir nostiprināts zemesgrāmatā, tad jautājums – kas tam ir bijis par pamatu? Ja abu zemes īpašnieku līgums par servitūta nodibināšanu, tad tajā jābūt nosacījumiem, kā ceļš uzturams un kādi ir katra servitūta lietotāja pienākumi.

3. Ja servitūts ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad jāņem vērā Civillikuma regulējums, un likuma 1151.pantā teikts: „Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.”

Taču 1148.pantā ir šāda norma: „Piešķirot servitūtu, kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks nezaudē tiesību pašam izlietot šajā servitūtā ietilpstošo tiesību, un viņš var pat piešķirt līdzīgu tiesību vairākiem, ja vien ar to netraucē jau pastāvošo servitūtu.”

Tātad likums, kā redzams, ļauj izmantot servitūtu arī pašam zemes īpašniekam. Īstenībā šajā gadījumā (ja nav līguma, kurā tas jau būtu ierakstīts) gan Jums kā servitūta lietotājam būtu jānoslēdz civiltiesiska vienošanās ar kalpojošā īpašuma īpašnieku par abpusējiem pienākumiem ceļa uzturēšanā. Ja tas neizdodas, tad lieta risināma tiesā, iepriekš konsultējoties ar juristu, kas specializējies šādās lietās.

Ir arī pašvaldības, kuras uz līguma pamata ar nelieliem līdzekļiem piedalās šādu ceļa servitūtu (ja tos lieto ne mazāk par divām trim mājām) uzturēšanā. Tātad varat par palīdzības iespējām interesēties pašvaldībā.

4. Ja ceļa servitūts nav likumīgi nodibināts, tad jānoslēdz līgums ar zemes īpašnieku, uz kura zemes atrodas ceļš, par ceļa servitūta nodibināšanu un servitūts jānostiprina zemesgrāmatā. Ja vienoties neizdodas, jautājums jārisina tiesas ceļā.