Pilnīgi noteikti viņš nedrīkst to darīt. Taču ir jautājums – vai ceļa servitūts ir reģistrēts zemesgrāmatā, un kurš no jums ir tā lietotājs un kurš – zemes īpašnieks (valdošais īpašums un kalpojošais īpašums). Ceļa servitūta tiesības un attiecīgi valdījums rodas tikai tajā brīdī, kad servitūts ir nostiprināts zemesgrāmatā. Faktiskais ceļa lietojums nepiešķir nevienam – ne zemes īpašniekam, ne ceļa lietotājam – īpašas tiesības, un būs arī grūti protestēt, ja kaimiņš šādu faktiski lietotu ceļu, ko tādēļ uzskata par oficiāli nodibinātu ceļa servitūtu, norobežojis ar vārtiem.

Taču faktiskā (it sevišķi ilgstoša) sveša īpašuma izmantošana tiesā var tikt vērtēta kā apstāklis, kas apliecina nepieciešamību nodibināt servitūtu. Tad arī nav citu iespēju, kā vien tiesas ceļā nodibināt ceļa servitūtu.

Taču, ja servitūts ir oficiāli nostiprināts, tad tas ir saistošs visām personām. Protams, vislabākais variants ir vienoties ar kaimiņu (kas, šķiet, ir kalpojošā zemesgabala īpašnieks), ka saskaņā ar Civillikumu ceļa servitūta lietotāja tiesības ierobežot nedrīkst. Ja tas nav iespējams, var vērsties pēc palīdzības pašvaldībā vai pašvaldības policijā. Ja tas nelīdz, Jums vajadzīga jurista konsultācija, lai sekmīgi sagatavotos tiesvedībai, jo šādi konflikti ir risināmi tiesas ceļā.