Tāpat iekšlietu ministrs norādīja, ka, ņemot vērā nacionālo situāciju un kapacitāti, Latvija var piedalīties solidaritātes rezervē tikai ar alternatīviem atbalsta pasākumiem, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu. Latvija nav gatava personu pārvietošanai vai finanšu iemaksām.
Šobrīd Latvija turpina dialogu ar EK, lai tiek izvērtēts un aprēķinos ņemts vērā Latvijas faktiskais ieguldījums četru gadu cīņā ar migrantu instrumentalizāciju uz ES ārējās austrumu robežas, tās izbūve, kā arī Latvijas atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un no jauna pagaidu aizsardzības statusu saņemošo personu dinamika, kas ir ar pieaugošu tendenci.
Latvija ir uzņēmusi par 20% vairāk no jauna iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju, salīdzinot ar 2024. gadu un ar 2023. gadu. Savukārt ES kopumā šajā laika posmā ir vidējs samazinājums 25% apmērā. Tāpat attiecīgajā periodā esam uzņēmuši vairāk nepilngadīgos ukraiņus nekā tas ir noticis ES vidēji.
EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem “Eurostat” un ES aģentūru apkopotiem datiem. Atbilstoši regulai galvenie noteicošie faktori ir patvēruma meklētāju un starptautisko aizsardzības vai pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars (tai skaitā arī uzņemtie ukraiņi) iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un IKP.
Jau ziņots, ka šī gada novembrī EK nāca klājā ar ziņojumu, kurš atklāja migrācijas prognozi 2026. gadam, kā arī dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena un priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu. Pēc šī pirmā EK piedāvājuma Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindotas to valstu grupā, kuras atrodas “migrācijas spiediena riska situācijā”, kas paredz Latvijai prioritāru piekļuvi ES aģentūru nodrošinātajam atbalstam.
Papildus EK lēmumam par solidaritātes mehānismu tiks pievienota atsevišķa deklarācija par Latvijas situāciju migrācijas jautājumā.
Ekspertu vērtējumā jaunais Migrācijas un patvēruma pakts kopumā ir vērsts uz to, lai sakārtotu imigrācijas sistēmu ES, tostarp paredzot arī mehānismus, kas atturētu nelegālos migrantus no centieniem iekļūt ES dalībvalstīs.
