Tiesībsardze Karina Palkova ir pārliecināta: “Valstīm, kuras robežojas ar agresorvalstīm, cilvēktiesību jautājumi neizbēgami ir jāvērtē kontekstā ar valsts apdraudējuma un drošības riskiem. Ne velti Satversmes preambulā vienotā rindkopā uzsvērts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ka Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību un teritoriju. Tāpēc ir būtiski sadarboties ar valstīm, kas ir līdzīgā situācijā, lai kopīgi rastu vienotu pieeju, kā risināt situācijas, kur cilvēktiesības apzināti un ļaunprātīgi tiek izmantotas kā ierocis.”
Tiesībsardze šī gada 16. aprīlī tikās ar Igaunijas tieslietu kancleri, Lietuvas ombudi, Somijas tieslietu kanclera un Somijas nediskriminācijas ombuda un Polijas cilvēktiesību komisāra pārstāvjiem, lai pārrunātu vienotu nostāju saistībā ar jauno pienākumu, kas stāsies spēkā šī gada 12. jūnijā. Tas paredzēs, ka cilvēktiesību institūcijas veiks pamattiesību uzraudzību ārzemnieku – trešo valstu valstspiederīgo, kas ir neatļauti šķērsojuši ārējo robežu vai nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā – izvērtēšanas jeb skrīninga procedūrai.
Tikšanās dalībnieki vienojās Eiropas Komisijai sagatavot un nosūtīt vienotu pozīciju, ka dalībvalstis, kas veido Eiropas Savienības ārējo robežu un robežojas ar trešajām valstīm, kas izmanto migrācijas instrumentalizāciju jeb šo kā kaimiņvalstu drošības apdraudējumu, ir jāuzlūko kā atsevišķa valstu kopa. Šo valstu kontekstā ir svarīgi sabalansēt iekšējo valsts drošību ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem.
Tikšanās notika arī ar ES Pamattiesību aģentūras (FRA) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) pārstāvjiem. Starptautiskās organizācijas vienojās izveidot īpašu platformu cilvēktiesību institūcijām, lai tās varētu praktiski apmainīties ar migrācijas un skrīninga uzraudzības pieredzi.
Vienlaikus FRA un Frontex, atsaucoties tiesībsardzes lūgumam, novadīja mācības Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas cilvēktiesību institūciju darbiniekiem. Mācībās piedalījās arī to četru Latvijas pašvaldību – Alūksnes, Augšdaugavas, Daugavpils un Ropažu – bāriņtiesu pārstāvji, kuru teritorijā ir vai tiks izvietoti ar migrācijas un patvēruma jautājumiem saistīti aizturēšanas vai izmitināšanas centri. Mācību laikā dalībnieki apguva principus un prasmes, kādus paredz jaunais regulējums, veicot pamattiesību uzraudzību ārzemnieku skrīninga procedūrai.
Uzziņai
2026. gada 12. jūnijā spēkā stāsies ES Skrīninga regula [Regula (ES) 2024/1356], ar ko ieviesīs obligātas un vienotas trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes, kuri šķērsojuši ES ārējās robežas, neizpildot ieceļošanas nosacījumus, vai kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstī un kuriem ieceļošanas brīdī nav veiktas robežpārbaudes.
